॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Loya-1

Krodhnu, Sampūrṇa Satsang Thayānu

Samvat 1877nā Kārtik vadi 10 Dashmīne divas Swāmī Shrī Sahajānandjī Mahārāj gām Shrī Loyā madhye Surā Khācharnā darabārmā Paramhansanā utārā madhye ḍholiyā upar virājmān hatā ane rūno bharelo dhoḷo suravāḷ paheryo hato ane dhoḷī chhīnṭanī ḍagalī paherī hatī ane māthe dhoḷo fenṭo bāndhyo hato ane potānā mukhārvindnī āgaḷ Muni tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.

Pachhī Shrījī Mahārāj Muni pratye bolyā je, “Shankar shabdano sho arth chhe?” Pachhī Muni bolyā je, “Sukhne kare te Shankar kahīe.” Pachhī e vātne sāmbhaḷīne Shrījī Mahārāj bolyā je, “Āj pāchhalī chār ghaḍī rāt rahī hatī te same swapnamā amane Shivjīe darshan dīdhā. Te Shivjī moṭo jabaro Nandīshvar te upar beṭhā hatā ane sharīre bahu puṣhṭa hatā ne chāḷīs varṣhnī avasthā hatī ne moṭī jabarī jaṭā hatī. Ne te Shivjī bheḷe Pārvatī hatā teṇe dhoḷā vastra paheryā hatā. Ane te Shivjī moṭā santnī peṭhe shāntmūrti hatā. Ane māre upar to Shivjīne ghaṇu het jaṇāyu to paṇ māre to Shiv upar het na jaṇāyu; kem je, hu em jāṇu chhu je, Shiv to tamoguṇnā devatā chhe ane āpaṇe to shāntmūrti evā je Shrī Kṛuṣhṇa Nārāyaṇ tenā upāsak chhīe, te māṭe rajoguṇī, tamoguṇī dev evā je Brahmā, Shiv ane Indrādik devatā temanī upar bhāv bese nahī. Ane temā paṇ krodh upar to māre ghaṇu vair chhe ne krodhī je māṇas athavā devatā te mane game ja nahī. Tathāpi je Shivjīne ame mānīe chhīe tenu shu kāraṇ chhe? To Shivjī to tyāgī chhe ne yogī chhe ne Bhagwānnā moṭā bhakta chhe, māṭe Shivne mānīe chhīe. Ane krodh to kevo chhe? To jevu haḍakāyu kūtaru hoy tevo chhe. Jem haḍakāyā kūtarānī je lāḷ te ḍhor athavā manuṣhya jene aḍe, te haḍakāyā kūtarānī peṭhe ḍāchīo nākhīne marī jāy; tem krodhnī jene lāḷ aḍe te paṇ haḍakāyā kūtarānī peṭhe ḍāchīo nākhīne santnā mārg thakī paḍī jāy. Ane vaḷī krodh kevo chhe? To jevo Kasāī, Ārab, bhāvar, vāgh, dīpaḍo, kāḷo sarp te jem sarvane bivarāve chhe ane bījānā prāṇne harī le chhe, tem krodh chhe te paṇ saune bivarāve chhe ane bījānā prāṇne harī le chhe. Evo je krodh te jo sādhumā āve te to ati bhūnḍo lāge; kem je, sādhu to shānt hoy, paṇ jyāre temā krodh āve tyāre te sādhu bījāne krūr lāge ane te sādhunī ākṛuti paṇ farī jāy; kem je, e krodhnu nām virūp chhe, māṭe e krodh jenā dehmā āve tenā dehne virūp karī nākhe.”

Tyāre Shukmunie pūchhyu je, “He Mahārāj! Je lagārek krodh chaḍhī āve ne pachhī tene ṭāḷī nākhe, evo je krodh te kāī naḍtar kare ke na kare?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jem ā sabhā beṭhī chhe temā jo hamaṇe sarp nīkaḷe ne koīne karaḍe nahī to paṇ ūṭhīne saune bhāgavu paḍe tathā saunā antarmā trās thāy; ane vaḷī jem gāmne zāmpe āvīne vāgh hukārā karato hoy ane koīne māre nahī to paṇ sau māṇasne antarmā bhay lāge ne bāraṇe nīkaḷāy nahī; tem thoḍok krodh ūpaje te paṇ atishay dukhdāyī chhe.”

Pachhī Nānā Nirmānānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “Kāmne mūḷmāthī ukheḍī nākhavo tenu shu sādhan chhe?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Ek to ātmaniṣhṭhā ati draḍh hoy; ane aṣhṭ-prakāre brahmacharyavrat rākhavu, e ādik je panch vartamān tene draḍh karīne pāḷe; ane Bhagwānno mahimā atishay samaje; e upāye karīne kāmnu mūḷ ūkhaḍī jāy chhe. Ane kāmnu mūḷ ūkhaḍī jāy to paṇ brahmacharyādik niyammāthī koī rīte ḍagavu nahī. Ane atishay kāmnu mūḷ ūkhāḍyāno to upāy e chhe je, Bhagwānno mahimā sārī peṭhe samajavo.”

Ane te pachhī Bhajanānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “He Mahārāj! Kaniṣhṭh vairāgya ne madhyam vairāgya ne uttam vairāgya e traṇ prakārnā vairāgyanu shu rūp chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Kaniṣhṭh vairāgyavāḷo je hoy te to Dharma Shāstramā kahyā je strīnā tyāg sambandhī niyam temā sārī peṭhe varte tyā sudhī to ene ṭhīk rahe, paṇ jo koī strīnā angne dekhī jāy to te angmā enu chitta choṭī jāy ane enu ṭhekāṇu na rahe, tene kaniṣhṭh vairāgyavāḷo kahīe. Ane je madhyam vairāgyavāḷo hoy te to kadāchit jo strīne ughāḍī thakī dekhī jāy toy paṇ jem pashune ughāḍā dekhīne kṣhobh thato nathī tem tenā manmā kṣhobh na thāy ne te strīnā angmā chitta choṭī jāy nahī, tene madhyam vairāgyavāḷo kahīe. Ane je uttam vairāgyavāḷo hoy tene to jo kadāchit ekāntmā strīādik padārthno yog thāy to paṇ e ḍage nahī, tene uttam vairāgyavāḷo kahīe.”

Ane vaḷī Bhajanānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “Kaniṣhṭh, madhyam ane uttam e traṇ prakāre je Bhagwānnu gnān tenu shu swarūp chhe?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Kaniṣhṭh gnānvāḷo te to pratham Bhagwānno pratāp dekhīne nishchay kare ane pachhī tevo pratāp na dekhāy ne Bhagwānno koīk duṣhṭ jīv droh karatā hoy tenu kāī bhūnḍu na thāy tyāre tene nishchay rahe nahī, ene kaniṣhṭh gnānvāḷo kahīe. Ane madhyam gnānvāḷo je hoy te to jyāre Bhagwānnā shubh-ashubh evā manuṣhya-charitrane dekhe tyāre temā moh thāy ne nishchay rahe nahī, tene madhyam gnānvāḷo kahīe. Ane uttam gnānvāḷāne to em varte je, Bhagwānne game tevī shubh-ashubh kriyāne karatā dekhīne paṇ temā moh thāy nahī ne nishchay jāy nahī tathā jeṇe potāne nishchay karāvyo hoy ne te ja vaḷī kahe je, ‘E Bhagwān nathī,’ tyāre tene em jāṇe je, ‘Enu māthu faryu chhe.’ Evo je hoy tene uttam gnānvāḷo kahīe. Ane temā je kaniṣhṭh gnānvāḷo te to anek janme karīne siddha thāy ane madhyam gnānvāḷo be-traṇ janme karīne siddha thāy ane uttam gnānvāḷo te ja janme karīne siddha thāy.” Evī rīte vārtā karī.

Tyār pachhī Moṭā Shivānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “Bhagwānno nishchay to sampūrṇa hoy to paṇ antarmā kṛutārthpaṇu manātu nathī tenu shu kāraṇ chhe?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Kām, krodh, lobh, svād, sneh, mān ityādik je shatru teṇe karīne jenu antahkaraṇ dagdha vartatu hoy ne tene nishchay hoy to paṇ potāne kṛutārth māne nahī.”

Pachhī Nityānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “E kāmādik shatrune ṭāḷyāno sho upāy chhe?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “E kāmādik shatru to to ṭaḷe, jo ene upar nirday thako danḍ devāne tatpar rahe. Jem Dharma Rājā chhe te pāpīne māravāne arthe danḍ laīne rāt-divas taiyār rahe chhe, tem indriyo kumārge chāle to indriyone danḍ de ane antahkaraṇ kumārge chāle to antahkaraṇne danḍ de. Temā indriyone kṛuchchhrachāndrāyaṇe karīne danḍ de ane antahkaraṇne vichāre karīne danḍ de, to e kāmādik shatruno nāsh thaī jāy ane potāne Bhagwānnā nishchaye karīne sampūrṇa kṛutārth māne.”

Tyār pachhī Muktānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “Sampūrṇa satsang thayo te kene kahīe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Ek to atishay draḍh ātmaniṣhṭhā hoy ane te potānā ātmāne deh, indriyo, antahkaraṇthī atishay asangī māne; ane e deh-indriyādiknī kriyāo te potāne viṣhe na māne to paṇ panch vartamānnā niyammā leshmātra fer paḍavā de nahī. Ane pote brahmaswarūpe varte to paṇ Parabrahma je Puruṣhottam Bhagwān tenu dāspaṇu mūke nahī, Swāmī-sevakpaṇe karīne Bhagwānnī draḍh upāsanā kare. Ane pratyakṣhmūrti je Bhagwān tene ākāshnī peṭhe atishay asangī samaje, jem ākāsh chhe te chār bhūtmā anusyūtpaṇe vyāpīne rahyo chhe ane chār bhūtnī je kriyā te ākāshne viṣhe thāy chhe to paṇ ākāshne e pṛuthvī ādik chār bhūtnā vikār aḍatā nathī, tem pratyakṣh je Shrī Kṛuṣhṇa Nārāyaṇ te shubh-ashubh sarva kriyāne kartā thakā ākāshnī peṭhe nirlep chhe em jāṇe; ane te Bhagwānnān je asankhyāt aishvarya chhe tene samaje je, ‘Ā Bhagwān jīvonā kalyāṇne arthe manuṣhya jevā jaṇāy chhe to paṇ e anant koṭi brahmānḍnā kartā-hartā chhe ane Golok, Vaikunṭh, Shvetdvīp, Brahmapur ityādik je dhām te sarvenā Swāmī chhe ane anant koṭi evā je Akṣharrūp mukta te sarvanā Swāmī chhe;’ evo Bhagwānno mahimā jāṇīne te Bhagwānne viṣhe shravaṇādik bhaktine draḍh karīne rākhe ane te Bhagwānnā bhaktanī sevā-chākarī kare. Evī rīte je varte teno sampūrṇa satsang kahīe.”

Pachhī Nānā Shivānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “Kyārek to Bhagwānnā bhaktano mahimā atishay samajāy chhe ne kyārek to atishay samajāto nathī, tenu shu kāraṇ chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Sant chhe te to dharmavāḷā chhe, te jyāre koīkne adharmamā chālato dekhe tyāre tene ṭoke, pachhī je dehābhimānī hoy tene savaḷo vichār karīne shikṣhā grahaṇ karatā āvaḍe nahī ne sāmo te santno avaguṇ le; māṭe jyā sudhī ene dukhāḍīne kahe nahī tyā sudhī māhātmya rahe ne jyāre hitnī vāt paṇ dukhāḍīne kahe tyāre avaguṇ le ne māhātmya na jāṇe. Ane jene santno avaguṇ āvyo tene koī rīte prāyashchitte karīne paṇ shuddha thavātu nathī. Jem kāmādik doṣhnā pāp-nivāraṇ chhe tem santnā drohnu pāp-nivāraṇ chhe nahī. Ne jem koīne kṣhayrog thāy tene ṭāḷyānu koī oṣhadh nathī te to nishchay mare; tem jene santno avaguṇ āvyo tene to kṣhayrog thayo jāṇavo, te to pāch divas moḍo-vahelo nishchay vimukh thashe. Ane vaḷī jem manuṣhyanā hāth, pag, nāk, ānkhya, āngaḷīo e ādik je ang te kapāy to paṇ e manuṣhya mūvo kahevāy nahī ane jyāre dhaḍmāthī māthu kapāī jāy tyāre tene mūvo kahevāy; tem harijanno jene avaguṇ āve tenu to māthu kapāṇu. Ane bījā vartamānmā kadāchit fer paḍe to ang kapāṇu kahevāy paṇ te jīve kharo, kahetā te satsangmā ṭake kharo; ane jene santno avaguṇ āvyo te to nishchay satsangthī jyāre-tyāre vimukh ja thāy, e enu māthu kapāṇu jāṇavu.”

Pachhī Bhagavadānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “Harijanno avaguṇ āvyo hoy tene ṭāḷyāno koī upāy chhe ke nathī?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Upāy to chhe paṇ ati kaṭhaṇ chhe, te atishay shraddhāvāḷo hoy tethī thāy chhe. Jyāre koī santno avaguṇ āve tyāre em vichār kare je, ‘me ati moṭu pāp karyu, je māṭe brahmaswarūp evā je Bhagwānnā bhakta teno avaguṇ līdho.’ Evā vichārmāthī atishay dāz haiyāmā thāy, te dāzne māre anna jame to tenā svādu-kusvādupaṇānī khabar paḍe nahī tathā rātrine viṣhe nidrā paṇ āve nahī. Ane jyā sudhī santno avaguṇ haiyāmāthī ṭaḷe nahī tyā sudhī jem jaḷ vinānu māchhalu tarfaḍe tem ati vyākuḷ thāy. Ane jyāre e santno haiyāmā atishay guṇ āve ne te sant koī vāte dukhāṇā hoy to tene ati dīn thaīne prasanna kare. Evī jātno jenā hṛudayamā vichār raheto hoy to tene santno avaguṇ āvyo hoy te paṇ ṭaḷī jāy ne satsangmāthī paṇ vimukh na thāy; paṇ e vinā bījo koī eno upāy nathī kahyo, e ja ek upāy chhe.”

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 1 ॥ 109 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

1. Ātmā ane sansārnā swarūpnā vivekno vichār.

SELECTION
Prakaran Gaḍhaḍā Pratham (78) Sārangpur (18) Kariyāṇi (12) Loyā (18) Panchāḷā (7) Gaḍhaḍā Madhya (67) Vartāl (20) Amdāvād (3) Gaḍhaḍā Antya (39) Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut Vadhārānā (11)

Type: Keywords Exact phrase