॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Loya-8

Indriyonī Chanchaḷtā Ṭāḷyānu, Potānā Angnā Shabdo Grahaṇ Karyānu

Samvat 1877nā Māgshar sudi 5 Panchamīne divas rātrine same Shrījī Mahārāj gām Shrī Loyā madhye Surā Bhaktanā darabārmā virājmān hatā ane dhoḷo fenṭo mastake bāndhyo hato ne dhoḷī chhīnṭnī ḍaglī paherī hatī ne dhoḷo khes paheryo hato ne potānā mukhārvindnī āgaḷ Paramhansa tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.

Te samayane viṣhe Shrījī Mahārājne Muktānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “Je bhoḷo hoy tene to koī swabhāv dekhīne santno avaguṇ āve, paṇ je ḍāhyo hoy tene santno avaguṇ kem āve chhe?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Je ḍāhyo hoy tene potāmā je koī ayogya swabhāv dekhyāmā āvyo ne tenī upar pote ati doṣh-buddhi rākhīne dveṣhe sahit te swabhāvne ṭāḷyāno dākhaḍo karato hoy ane te swabhāv upar potāne ati khār hoy ane teno te swabhāv koī bījā santmā dekhāya tyāre teno abhāv āve chhe. Ane je mūrkh hoy te to potānā swabhāvne ṭāḷe nahī ne bījā santmā kāīk te swabhāv dekhe to teno avaguṇ le chhe tene mūrkh kahīe.”

Tyār pachhī Shrījī Mahārāj nānā nānā Paramhansane teḍāvīne pote prashna shīkhavavā lāgyā ne pote uttar karavā lāgyā. Temā pratham to pote em prashna pūchhyo je, “Kām, krodh ane lobhādik shatruno je veg tenu je tīvrapaṇu ne mandpaṇu te bāḷ, yauvan ane vṛuddha teṇe karīne chhe. Kevī rīte? To bāḷpaṇāmā mand veg hoy ane yauvan avasthāmā tīvra veg hoy ne vaḷī pāchhu vṛuddhapaṇāmā mandpaṇu thāy. Em kāmādiknu tīvra-mandpaṇu chhe te to jaṇāy chhe, paṇ vichāre karīne enu mandpaṇu chhe ke nahī?” Tyāre teno uttar pote ja karyo je, “Vichāre karīne paṇ kāmādiknu mandpaṇu chhe. Te vichār kem kare? To bāḷak avasthāmā mandpaṇu chhe ne yauvan avasthāmā tīvrapaṇu chhe ne vṛuddha avasthāmā pāchhu mandpaṇu chhe te to āhāre karīne chhe; je bāḷ avasthāne viṣhe āhār thoḍo chhe māṭe kām paṇ ochho chhe ne vṛuddha avasthāmā paṇ āhār ochho hoy eṭale kām paṇ ochho hoy ane yauvan avasthāmā āhārnī vṛuddhi hoy eṭale kāmnī paṇ vṛuddhi hoy. Te māṭe jo yauvan avasthāmā āhār ochho kare ane dehe karīne shīt, uṣhṇa, varsād, bhūkh tenu jāṇī-jāṇīne sahan kare; evo je vichār rākhe ane moṭā sādhuno samāgam rākhe to tene yauvan avasthāmā paṇ kām mand paḍī jāy.”

Ane vaḷī Shrījī Mahārāje prashna pūchhyo je, “Jīvne nānā prakārnā vyasan paḍe chhe, koīkne bhāngyanu, afīṇnu, dārūnu, gānjānu ityādik anek prakārnā paḍe chhe, te vyasan kriyamāṇ chhe ke prārabdhe karīne chhe?” Tyāre teno uttar paṇ pote ja karyo je, “E vyasan to karyā thāy chhe paṇ prārabdhe karīne nathī. Māṭe jo e vyasanne ṭāḷyāno shraddhā sahit āgrah kare ne shūrvīrpaṇu hoy to te ṭaḷī jāy, paṇ shraddhā na hoy ne foshī hoy tethī e swabhāv ṭaḷe nahī.”

Ane vaḷī Shrījī Mahārāje prashna pūchhyo je, “Keṭalāk bāḷakne to vṛuddhanā sarakhī prakṛuti hoy chhe ne keṭalākne to ati chanchaḷ prakṛuti hoy chhe; te sange karīne thāy chhe ke enā jīvmā ja evī prakṛuti rahī chhe?” Tyāre teno uttar paṇ pote ja karyo je, “Bahudhā to sange karīne ja sārī-narasī prakṛuti thāy chhe ane keṭalākne pūrva-karmānusāre paṇ thāy chhe.”

Pachhī Kapileshvarānand Swāmīe pūchhyu je, “He Mahārāj! Pūrvano swabhāv hoy te kem jāṇavo ne hamaṇāno swabhāv hoy te kem jāṇavo?” Tyāre Shrījī Mahārāje teno uttar karyo je, “Je swabhāv hamaṇāno hoy te to jo rūḍā santne sange rahīne thoḍok tene ṭāḷyāno upāya kare to ṭaḷī jāy. Jem vanḍī upar tṛuṇ ūgyā hoy te pāch dahāḍā megh na varase to sukāī jāy; tem hamaṇāno je swabhāv te to thoḍāk divasmā ṭaḷī jāy chhe. Ane je pūrvano swabhāv hoy tene ṭāḷyāno to ati dākhaḍo kare tyāre mānḍ-mānḍ ṭaḷe. Jem dharatīmā dharono chhoḍ hoy athavā boraḍīnā zāḍ hoy tene to kheḍūt agni lagāḍīne bāḷe to paṇ pāchho fūṭī āve ne jo kodāḷī laīne mūḷmāthī khodī nākhe to jāy; tem je pūrvano swabhāv hoy tene rūḍā santnā samāgammā rahīne ati prayāse karīne ṭāḷe to mānḍ-mānḍ ṭaḷe.”

Ane tyār pachhī vaḷī Shrījī Mahārāje prashna pūchhyo je, “Jenī indriyo chanchaḷ hoy te chanchaḷtāne ṭāḷyānā pṛuthak pṛuthak kayā upāy chhe?” Tyāre teno uttar paṇ pote ja karyo je, “Chakṣhu indriyanī chanchaḷtā ṭāḷyāno e upāy chhe je, nāsikāgra draṣhṭi rākhe ne āḍu-avaḷu jue nahī, bhaṇavu hoy to bhaṇyā kare tathā bhajan-smaraṇ karyā kare. Ane em karatā strīādik dekhāī jāy ne ayogya ghāṭ na thayo hoy to paṇ netrane ughāḍā rākhīne meṣhonmeṣhe rahit karīne jyā sudhī netra sārī peṭhe baḷe ne āsu chāle tyā sudhī ghaḍī be ghaḍī paryant joī rahe, tyāre tenī draṣhṭi chanchaḷ hoy to paṇ vash thaī jāy chhe. Ane nāsikā indriya chhe te koīnu sharīr athavā mukh ke vastra te gandhātu hoy teno gandh le tyāre te na game. Tyāre teno em vichār kare je, ‘Māro deh paṇ uparthī sāro chhe paṇ māhī to rudhir, māns, hāḍakā chhe tathā peṭmā maḷ, mūtra, āntarḍā chhe.’ Em vichāre to nāsikānī chanchaḷtā ṭaḷe. Ane kānnī chanchaḷtā em ṭaḷe je, koī ramūj thatī hoy athavā bhavāī thatī hoy to tene sāmbhaḷyāmā het thāy ne Bhagwānnī kathā-kīrtan sāmbhaḷyāmā nidrā āve, tyāre ūbhā thavu ne nidrā-āḷasne ṭāḷavu ne Bhagwānnī kathā sāmbhaḷyāmā shraddhā rākhavī ne het rākhavu, to kān jitāy. Ane tvachā indriyane em jīte je, jāṇī-jāṇīne ṭāḍh, taḍako, varsād tene khamavo, ne godaḍī hoy te ushīke mūkī rākhavī ne sārī peṭhe ṭāḍh vāy tyāre oḍhavī tathā jyān-tyā paḍī rahevu, em karīne tvachāne bāḷī nākhe. Em kare to tvachā indriyanī chanchaḷtā ṭaḷe. Ane hāthnī chanchaḷtā em ṭaḷe je, jyāre hāth navarā hoy tyāre hāthmā māḷā rākhīne shvāsochchhvāse Bhagwānnu nām laīne te māḷā feravavī, paṇ utāvaḷī laharke māḷā na feravavī. Ane keṭalāk em kahe chhe je, ‘Mane karīne to nām vadhu levāy,’ e vāt khoṭī chhe; jeṭalā jībhe levāy teṭalā ja mane karīne levāy chhe. Em kare to hāthnī chanchaḷtā ṭaḷe. Ane pag chanchaḷ hoy to āsanne jītavu, to pag jitāy. Ane shishna chanchaḷ hoy to jem zīṇī khas hoy ke rātī dādar hoy, tene khanjoḷīe to lohī nīkaḷe tyā sudhī kharaj ṭaḷe nahī ane jo na khanjoḷīe to te em ne em baḷī jāy; tem shishna indriyamā chaḷ āve to paṇ tene hāthe karīne aḍe ja nahī. Ane jo shishnamā vāyu bharāto hoy to āhār thoḍo kare ne upavās karyā kare ne dehne baḷhīn karī nākhe, to shishna jitāy. Ane jihvā indriyane jītavī hoy to je vastu jībhne gamatī hoy te vastu na āpavī ane āhār yukta karavo, to jihvānī chanchaḷtā ṭaḷe. Ane vāṇī chanchaḷ hoy to em ṭaḷe je, Muktānand Swāmī jevā vārtā karatā hoy tathā kathā vānchatā hoy te vachmā pote ḍahāpaṇ karīne bolavu nahī ane jo vachmā bolāī jāy to panchavīsh māḷā feravavī, to vāṇīnī chanchaḷtā ṭaḷī jāy.”

Ane vaḷī Shrījī Mahārāje prashna pūchhyo je, “E sarve indriyo chhe temāthī ekne paripakva jīte to sarve indriyo jitāy, evī kaī indriya chhe?” Tyāre teno uttar paṇ pote ja karyo je, “Ek jihvāne paripakva jīte, to bījā sarve indriyo jitāy chhe.”

Tyār pachhī vaḷī Shrījī Mahārāje prashna pūchhyo je, “Je puruṣhne antarmā kām vyāpyo hoy tene bahārthī kem jāṇīe je, ene kām vyāpyo chhe? Ane enu je ang te to vastramā ḍhānkyu hoy chhe.” Tyāre eno uttar paṇ pote ja karyo je, “Jene kām vyāpe tenā netra ādik je sarve indriyo te chanchaḷ thāy tyāre jāṇavu je, e kāme vyākuḷ thayo chhe.”

Ane vaḷī Shrījī Mahārāje prashna pūchhyo je, “Jeno chanchaḷ swabhāv hoy tene shānt thavu ane jeno shānt swabhāv hoy tene chanchaḷ thavu, te kayā vichāre karīne thāy chhe?” Tyāre eno uttar paṇ pote j karyo je, “Je chanchaḷ hoy te em vichāre je, ‘Hu ātmā chhu, brahma chhu, aling chhu ane ākāshnī peṭhe sthir chhu;’ eve vichāre karīne upasham avasthāne pāme to chanchaḷ hoy te shānt thāy. Ane je shāntne chanchaḷ thavu hoy tene to Bhagwān ne Bhagwānnā bhaktanu māhātmya jāṇavu; ne māhātmya jāṇe tyāre Bhagwānnī nav prakāre bhakti kare tathā Bhagwānnā bhaktanī sevā-chākarī kare, teṇe karīne eno chanchaḷ swabhāv thāy chhe.”

Ane vaḷī Shrījī Mahārāje prashna pūchhyo je, “Shrīmad Bhāgwatādik je āṭh Sat‎shāstra temāthī koī tyāg karavā yogya chhe ke sarve grahaṇ karavā yogya chhe?” Tyāre teno uttar paṇ pote j karyo je, “E sarve granthmā paṇ anek prakārnā prakaraṇ chhe. Te sarve prakarṇe karīne Bhagwānne pāmyā je bhakta temanā ang kahyā chhe, māṭe e sarve grahaṇ karyā yogya chhe. Paṇ sarva prakaraṇmāthī je prakaraṇ potānā angmā maḷatu āvatu hoy tene grahaṇ karavu ne bījāno tyāg karavo ane em jāṇavu je, ‘E chhe to sāchu, paṇ e bījā bhaktane arthe chhe, paṇ māre arthe nathī.’”

Ane vaḷī Shrījī Mahārāje prashna pūchhyo je, “Ā tame sarve nānā chhokarā beṭhā chho temāthī koīkne to ā sarve sant pramāṇ kare chhe ne koīkne to nathī karatā; ane sarvenī avasthā sarakhī chhe ne sang paṇ ek-sarakho chhe ane bhojan, vastra, upāsanā, shāstra, updesh, mantra te sarvene ek-sarakhā chhe; to paṇ je nyūnādhikpaṇu rahī gayu tenu shu kāraṇ chhe? Ane je sant chhe te to samdraṣhṭivāḷā chhe ne nirpakṣh chhe ne dharmavāḷā chhe, te to je jevo hoy tene tem kahe. Māṭe eno uttar kaho.” Pachhī pote ja eno uttar karyo je, “Jenā sant vakhāṇ kare chhe tene ja shraddhā chhe, māṭe dharma pāḷyāne viṣhe teno vadhāro chhe ne tene santnī sevā karavāne viṣhe tathā Bhagwānnī vāt sāmbhaḷvāne viṣhe paṇ shraddhā chhe ne santno vishvās chhe, māṭe e vadhī gayo. Ane je āvā samāgammā rahyo thako vadhyo nahī te shraddhārahit chhe em jāṇavu.”

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 8 ॥ 116 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

51. Abhiprāy eṭalo chhe ke potānī andar rahelā parvat jevā moṭā anek doṣhone sarasav jeṭalā nānā ek doṣhnī jem nagaṇya māne chhe ane tethī ja tene tyāg karavā māṭe ichchhato nathī. Jyāre sāme pakṣhe santmā rahel anek parvat tulya moṭā guṇone paṇ dekhato nathī ane tenāmā ek nānā sarakhā doṣhne paṇ moṭo karī avaguṇ le chhe, te tenī mūrkhāī chhe.

52. ‘Hu ātmā chhu’ evī buddhithī potāne.

53. Brahmarūp.

54. Strī, puruṣh, dev, manuṣhya vagere ākāre rahit.

SELECTION
Prakaran Gaḍhaḍā Pratham (78) Sārangpur (18) Kariyāṇi (12) Loyā (18) Panchāḷā (7) Gaḍhaḍā Madhya (67) Vartāl (20) Amdāvād (3) Gaḍhaḍā Antya (39) Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut Vadhārānā (11)

Type: Keywords Exact phrase