॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Gadhada I-12

Tattvonā Lakṣhaṇnu Tathā Utpattinu

Samvat 1876nā Māgshar sudi 15 Pūnamne divas Shrījī Mahārāj Shrī Gaḍhaḍā madhye Dādā Khācharnā darabārmā virājmān hatā ane sarva shvet vastra dhāraṇ karyā hatā ane potānā mukhārvindnī āgaḷ sādhu tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.

Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jagatnā kāraṇ evā je Puruṣh, Prakṛuti, kāḷ ane mahattattvādik chovīsh tattva emanā swarūpne jyāre e jīv jāṇe chhe tyāre potāne viṣhe rahī je avidyā ane tenā kārya evā je chovīs tattva tenā bandhan thakī mukāy chhe.”

Tyāre Muktānand Swāmīe pūchhyu je, “He Mahārāj! Emanu swarūp kem jāṇyāmā āve?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Emanā swarūp to emanā lakṣhaṇne jāṇave karīne jaṇāy chhe. Te lakṣhaṇ kahīe chhīe je, Prakṛutinā niyantā ne Prakṛuti thakī vijātīy ne akhanḍ ne anādi ne anant ne satya ne swayamjyoti ne sarvagna ne divyavigrah ne samagra ākārmātranī pravṛuttinā kāraṇ ane kṣhetragna evā Puruṣh chhe. Ane je Prakṛuti chhe te triguṇātmak chhe ne jaḍchidātmak chhe ne nitya chhe ne nirvisheṣh chhe ane mahadādik samagra tattva ane jīvmātra tenu kṣhetra chhe ane Bhagwānnī shakti chhe. Ane guṇsāmya ne nirvisheṣh evī je māyā teno je kṣhobh kare chhe tene kāḷ kahīe.

“Have mahattattvādik je tattva tenā lakṣhaṇ kahīe te sāmbhaḷo je, chittane ane mahattattvane abhedpaṇe jāṇavu. Ane je, mahattattvane viṣhe sūkṣhmarūpe karīne samagra jagat rahyu chhe ane pote nirvikār chhe ne prakāshmān chhe ne swachchha chhe, ne shuddha-sattvamay chhe ane shānt chhe. Have ahankārnu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, ahankār je te triguṇātmak chhe ane bhūtmātra, indriyo, antahkaraṇ, devatā ane prāṇ e sarvanī utpattinu kāraṇ chhe; ane ene viṣhe shāntpaṇu chhe, ghorpaṇu chhe ane vimūḍhpaṇu chhe. Have mannu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, man je te strīādik padārthnī je samagra kāmanā tenī utpattinu kṣhetra chhe ane sankalp-vikalprūp chhe ane samagra indriyonu niyantā chhe. Have buddhinu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, buddhine viṣhe padārthmātranu gnān rahyu chhe ane samagra indriyone viṣhe je visheṣh gnān chhe te buddhi vate chhe; ane je buddhine viṣhe sanshay, nishchay, nidrā ane smṛuti e rahyā chhe. Ane shrotra, tvak, chakṣhu, rasanā, ghrāṇ, vāk, pāṇi, pād, pāyu ane upasth e je dash indriyo temanu lakṣhaṇ to e chhe je, pot-potānā viṣhaymā pravartavu.

“Have panch mātrānā lakṣhaṇ kahīe chhīe; temā shabdanu lakṣhaṇ to e chhe je, shabda je te arthamātrano āshray chhe, ane vyavahārmātrano kāraṇ chhe, ane bolanārānī je jāti ane swarūp teno jaṇāvanāro chhe, ane ākāshne viṣhe rahevāpaṇu chhe ane ākāshnī mātrā chhe, ane shrotra indriye karīne grahaṇ karyāmā āve chhe, e shabdanu lakṣhaṇ chhe. Have sparshnu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, sparsha chhe te vāyunī tanmātrā chhe, ane komaḷpaṇu, kaṭhaṇpaṇu, shītaḷpaṇu, uṣhṇapaṇu ane tvachāe karīne grahaṇ karavāpaṇu e sparshanu sparshapaṇu chhe. Have rūpnu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, padārthmātranā ākārne jaṇavī devāpaṇu ane te padārthne viṣhe gauṇpaṇe rahevāpaṇu ane te padārthnī rachanāe karīne pariṇāmpaṇu ane tej-tattvanu tanmātrāpaṇu ane chakṣhu indriye karīne grahaṇ karavāpaṇu e rūpnu rūppaṇu chhe. Have rasnu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, madhurpaṇu, tīkhāpaṇu, kaṣhāylāpaṇu, kaḍavāpaṇu, khāṭāpaṇu, khārāpaṇu ane jaḷnu tanmātrāpaṇu ane rasnā indriye karīne grahaṇ karavāpaṇu e rasnu raspaṇu chhe. Have gandhanu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, sugandhpaṇu, durgandhpaṇu ane pṛuthvīnu tanmātrāpaṇu ane ghrāṇ indriye karīne grahaṇ karavāpaṇu e gandhanu gandhapaṇu chhe.

“Have pṛuthvīnu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, sarva jīv-mātranu dhāravāpaṇu ane lokrūpe karīne sthānpaṇu ane ākāshādik je chār bhūt tenu vibhāg karavāpaṇu ane samagra bhūt-prāṇīmātranā sharīrnu pragaṭ karavāpaṇu e pṛuthvīnu lakṣhaṇ chhe. Have jaḷnu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, pṛuthivyādik dravyanu pinḍīkaraṇ karavāpaṇu ne padārthne komaḷ karavāpaṇu ne bhīnu karavāpaṇu ne tṛupti karavāpaṇu ne prāṇīmātrane jīvāḍvāpaṇu ne tṛuṣhānī nivṛutti pamāḍvāpaṇu ne tāpne ṭāḷavāpaṇu ane bahupaṇu e jaḷnu lakṣhaṇ chhe. Have tejnu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, prakāshpaṇu ne annādikne pachavī nākhavāpaṇu ne rasne grahaṇ karavāpaṇu ne kāṣhṭhnu ne hutadravyādiknu grahaṇ karavāpaṇu ne ṭāḍhyane haravāpaṇu ne shoṣhaṇ karavāpaṇu ane kṣhudhā ne tṛuṣhā e tejnu lakṣhaṇ chhe. Have vāyunu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, vṛukṣhādikne kampāvavāpaṇu ne tṛuṇādikne bheḷā karavāpaṇu ne shabda, sparsh, rūp, ras ane gandha e je panch-viṣhay tene shrotrādik panch indriyo pratye pamāḍvāpaṇu ane sarva indriyonu ātmāpaṇu e vāyunu lakṣhaṇ chhe. Have ākāshnu lakṣhaṇ kahīe chhīe je, samagra, jīvamātrane avakāsh devāpaṇu ne bhūt-prāṇīmātrano je deh teno māhilo vyavahār ane dehne bāherno vyavahār tenu kāraṇpaṇu ane prāṇ, indriyo ane antahkaraṇ e sarvanu sthānakpaṇu e ākāshnu lakṣhaṇ chhe. Evī rīte chovīsh tattva, Prakṛuti, Puruṣh ane kāḷ emanā jo lakṣhaṇ jāṇe to e jīv agnān thakī mukāy chhe.

“Ane e je sarva tenī utpatti jāṇavī. Te utpatti kahīe chhīe je, potānā dhāmne viṣhe rahyā evā je Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwān te Akṣhar-Puruṣhrūpe karīne māyāne viṣhe garbhane dharatā havā, tyāre te māyā thakī anant koṭi je Pradhān ane Puruṣh te thatā havā. Te Pradhān-Puruṣh kevā chhe? To anant koṭi brahmānḍnī utpattinā kāraṇ chhe. Te madhye ek brahmānḍnī utpattinā kāraṇ je Pradhān-Puruṣh tene kahīe chhīe je, pratham Puruṣhottam evā je Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwān te Puruṣhrūpe karīne Pradhānne viṣhe garbhane dharatā havā. Pachhī te Pradhān thakī mahattattva utpanna thatu havu ane mahattattva thakī traṇ prakārno ahankār utpanna thato havo. Temā sāttvik ahankār thakī man ane indriyonā devtā utpanna thatā havā ane rājas ahankār thakī dash indriyo, buddhi, ane prāṇ e utpanna thatā havā ane tāmas ahankār thakī panch bhūt ane panch tanmātrā e upajtā havā. Evī rīte e samagra tattva upajyā.

“Pachhī te Parameshvarnī ichchhāe preryā thakā pot-potānā anshe karīne īshvar ane jīvnā dehne sṛujatā havā; te īshvarnā deh te virāṭ, sūtrātmā ane avyākṛut ane jīvnā deh te sthūḷ, sūkṣhma ane kāraṇ. Ane Virāṭ nāme je īshvarno deh tenu dviparārdha kāḷ paryant āyuṣh chhe. Ane te Virāṭ Puruṣhnā ek divasne viṣhe chaud manvantar thāy chhe, ane jevaḍo eno divas chhe tevaḍī ja rātri chhe, ane jyā sudhī eno divas hoy tyā sudhī Trilokīnī sthiti rahe chhe, ane jyāre enī rātri paḍe chhe tyāre Trilokīno nāsh thāy chhe; tene nimittapralay kahīe. Ane jyāre te Virāṭ Puruṣhno dviparārdha kāḷ puro thāy chhe tyāre e Virāṭ dehno satyādik lok sahit nāsh thāy chhe, ane mahadādik je chovīsh tattva, Pradhān, Prakṛuti ane Puruṣh e sarva mahāmāyāne viṣhe lay pāme chhe; tene Prākṛut Pralay kahīe. Ane e mahāmāyā te Akṣharbrahmanā prakāshne viṣhe lay pāme chhe, jem divasne viṣhe rātri lay pāme chhe tem lay pāme chhe, tene ātyantik pralay kahīe. Ane dev, daitya ane manuṣhyādiknā je deh teno je kṣhaṇ kṣhaṇ pratye nāsh tene nitya pralay kahīe. Evī rīte je vishvanī utpatti, sthiti ane pralay tene jo jāṇe to jīvne sansārne viṣhe vairāgya thāy ane Bhagwānne viṣhe bhakti thāy chhe. Ane jyāre e sarva brahmānḍno pralay thāy chhe tyāre je sarva jīv chhe te to māyāne viṣhe rahe chhe ane je Bhagwānnā bhakta chhe te to Bhagwānnā dhāmmā jāy chhe.”

Tyāre vaḷī Muktānand Swāmīe pūchhyu je, “Te Bhagwānnu dhām kevu chhe?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Te Bhagwānnu dhām to sanātan chhe, nitya chhe, aprākṛut chhe, Sachchidānand chhe, anant chhe ane akhanḍ chhe. Tene draṣhṭānte karīne kahīe chhīe, jem parvat-vṛukṣhādike sahit ane manuṣhya, pashu, pakṣhyādiknī je ākṛuti teṇe sahit evī je samagra pṛuthvī te kāchnī hoy ane ākāshne viṣhe je samagra tārā te sarva sūrya hoy, pachhī tene teje karīne te samagra ākṛutie sahit kāchnī pṛuthvī jevī shobhe tevī shobhāe yukta Bhagwānnu dhām chhe; evu je Bhagwānnu dhām tene Bhagwānnā bhakta chhe te samādhine viṣhe dekhe chhe ane deh mūkyā pachhī e tejomay je Bhagwānnu dhām tene pāme chhe.”

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 12 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

34. Swarūp-swabhāvthī atyant vilakṣhaṇ.

35. Jeno khanḍ-bhāg nathī, ke khanḍit thatā nathī.

36. Jeno ādi nathī arthāt utpatti nathī.

37. Jeno ant nathī arthāt nāsh nathī.

38. Traṇ kāḷmā paṇ jenā swarūpno bādh nathī.

39. Potāne ādhīn prakāshvāḷā.

40. Amāyik sharīrvāḷā.

41. Māyā ane tenā kāryane jāṇnārā.

42. Sattva, raj, tam e traṇ guṇo jenā swarūpmā rahelā chhe.

43. Swayam jaḍ chhe tathā pralaykāḷmā jīvo ane īshvarrūp chaitanyone potānā garbhamā samāvanār hovāthī chit chhe, tevī rīte jaḍ-chit swarūpvāḷī.

44. Kāraṇ avasthāmā pṛuthivī, jaḷ vagere visheṣhe rahit.

45. Sattvaguṇ, rajoguṇ ane tamoguṇnu sarakhāpaṇu dharāvatī.

46. Traṇe guṇonu asamānpaṇu.

47. Raj-tamthī abhibhūt nahi thayelo, māṭe shuddha evo sattvaguṇ te jemā mukhya chhe.

48. Sāttvik, rājas ane tāmas.

49. Sahāyakpaṇe.

50. Pāch mahābhūtnā kāraṇrūp shabdādik pāch tanmātrānā.

51. Vāchak.

52. Asādhāraṇ guṇ.

53. Lakṣhaṇ.

54. Āshraydātā.

55. Homvānā jav, tal, ḍāngar vagere dravyonu.

56. Indriyone kāryashakti āpavāpaṇu.

57. Annanā rasne jaṭharādikmā laī javo, maḷne bahār kāḍhavo, lohīnu paribhramaṇ vagere.

58. Haravu, faravu, bolavu, hasavu, raḍavu, khāvu, pīvu vagere.

59. ‘Pradhān-Puruṣh’ shabdamā ‘Pradhān-Puruṣho’ em bahuvachan samajavu.

60. Jene sūkṣhma bhūt kahe chhe, te dvārā e pāch sthūḷ bhūt utpanna thāy chhe.

SELECTION

Prakaran

Gaḍhaḍā Pratham (78)

Sārangpur (18)

Kariyāṇi (12)

Loyā (18)

Panchāḷā (7)

Gaḍhaḍā Madhya (67)

Vartāl (20)

Amdāvād (3)

Gaḍhaḍā Antya (39)

Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut

Vadhārānā (11)


Type: Keywords Exact phrase