॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Loya-15

Bhūngaḷī Tathā Gāynā Draṣhṭānte Ātmadarshannu

Samvat 1877nā Māgshar vadi 13 Terasne divas rātrine same Shrījī Mahārāj gām Shrī Loyā madhye Surā Bhaktanā darabārmā virājmān hatā ane dhoḷo fenṭo māthe bāndhyo hato tathā bīje dhoḷe fenṭe bokānī vāḷī hatī tathā garam posnī rātī ḍagalī paherī hatī tathā dhoḷo khes paheryo hato ne dhoḷo chofāḷ ne dhoḷī pachheḍī te bhegā karīne oḍhyā hatā ne potānā mukhārvindnī āgaḷ desh-deshnā haribhaktanī sabhā tathā Paramhansanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.

Pachhī Shrījī Mahārāj kṛupā karīne bolyā je, “Ā jīv chhe te adhyātma, adhibhūt ane adhidevpaṇe karīne sarvadehmā nakh-shikhā paryant vyāpīne rahyo chhe ane devatā ne indriyorūpe karīne jīvnu bhoktāpaṇu chhe, paṇ devatā-indriyothī pṛuthakpaṇe bhoktā nathī.

Tyāre Nityānand Swāmīe āshankā karī je, “He Mahārāj! Tyāre em kahevāy chhe je, jīv je te sāmānyapaṇe sarvadehmā vyāpīne visheṣhpaṇe hṛudayākāshmā rahyo chhe, tyāre sarve ṭhekāṇe sarakhu jāṇpaṇu nathī jaṇātu tenu kem samajavu?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jem sūrya chhe te kiraṇe karīne sarva padārthmā vyāpīne rahyo chhe, paṇ āgaḷ jevu padārth chhe tyā tevo sūryano prakāsh jaṇāy chhe. Kem je, kāchnī bhūmi hoy tathā swachchha nirmaḷ pāṇī hoy tyā jevī rīte sūryano shuddha prakāsh jaṇāy chhe, tevī rīte pāṇānī bhūmi, retīnī bhūmi tathā ḍoḷāyelu pāṇī temā jaṇāto nathī. Evī rīte sūryanā prakāshmā nyūn-adhikpaṇu jaṇāy chhe. Tem e jīv indriyo, antahkaraṇ, golak e sarvane viṣhe samānpaṇe rahyo chhe; paṇ indriyone viṣhe swachchhapaṇu chhe, māṭe tene viṣhe visheṣh prakāsh jaṇāy chhe. Juo ne, netramā jevu tej jaṇāy chhe tevu nāk-kānmā koī divas jaṇāy chhe? Nathī jaṇātu. Ane chār antahkaraṇnu ati swachchhapaṇu chhe, to tyā jīvno adhik prakāsh jaṇāy chhe ane bījī indriyomā nyū jaṇāy chhe. Paṇ jīv to sarva dehne viṣhe samānpaṇe rahyo chhe.

Tyāre Brahmānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “E jīvne keṭalāk to tārā jevo dekhe chhe tathā dīvānī jotya jevo dekhe chhe tathā baporiyā jevo dekhe chhe te kem samajavu?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “E to em chhe je, jem jene akṣhividyā chhe tene netra dvārāe jīvnu darshan thāy chhe ne tene viṣhe Bhagwānnī mūrtine paṇ dekhe chhe. Tem jene indriya dvārā lakṣh thayo te tevo ātmāne dekhe chhe. Jem kāchnu pūtaḷu manuṣhyane ākāre karyu hoy tene je je avayav tathā muvāḍā tathā nāḍīo te sarve kāchnā hoy ne te pūtaḷānī māhelī kore tej bharyu hoy te tej dekhāy, te jevo bhūngaḷīno avakāsh hoy te pramāṇe dekhāy chhe paṇ samagra nathī dekhātu. Tem e jīvnu swarūp jeṇe jevu dīṭhu chhe te tevu kahe chhe, paṇ enī nirāvaraṇ draṣhṭi nathī thaī, māṭe ene jevo ātmā chhe tevo nathī dekhāto. Ane jyāre enī nirāvaraṇ draṣhṭi thaīne ātmākāre thāy chhe tyāre indriyonā golaknā je vibhāg te enī draṣhṭimā nathī āvatā ne jevo ātmā chhe tevo jaṇāy chhe. Jem je ākāshnī draṣhṭine pāmyo hoy tenī draṣhṭimā bījā chār bhūt nathī āvatā; tem jenī nirāvaraṇ draṣhṭi thāy chhe tene golak, indriyo, devatā, antahkaraṇ teṇe karīne jaṇātā je jīvnā prakāshnā bhed te draṣhṭimā nathī āvatā ne jevo jīv chhe tevo yathārth jaṇāy chhe. Ane bhed-draṣhṭivāḷāne jevo chhe tevo nathī jaṇāto. Jem koīke gāynu pūnchhaḍu dīṭhu, koīke mukh dīṭhu, khur dīṭho, peṭ dīṭhu, stan dīṭho, teṇe je je ang dīṭhu te gāynu ja dīṭhu chhe, paṇ jevī gāy chhe tevī koīe dīṭhī nathī ane ek ang dīṭhu māṭe gāy dīṭhī paṇ kahevāy. Tem ātmānā prakāshnu darshan jeṭalu jene indriyo dvārā athavā antahkaraṇ dvārā thayu teṭalo te ātmadarshī kahevāy, paṇ samyak ātmadarshan ene kahevāy nahī. Māṭe ame to e jīvne viṣhe evī rīte sāmānya-visheṣhpaṇu kahīe chhīe.”

Tyāre Nityānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “He Mahārāj! Tame jīvne to nirākār kahyo, tyāre te jīvne viṣhe Bhagwān rahyā chhe te paṇ alingpaṇe rahyā chhe ke mūrtimān rahyā chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Bhagwān to indriyo, devatā, antahkaraṇ ane jīv e sarvanā āshraypaṇe rahyā chhe. Te Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwāne Uddhav bheḷe Gopīone kahevarāvyu chhe je, ‘Indriyo, antahkaraṇ, devatā ane jīv tenā āshraypaṇe karīne tamāre samīpe hu rahyo chhu. Jem panch mahābhūt brahmānḍne viṣhe rahyā chhe ne tenā te ja sarvanā dehmā rahyā chhe; tem je hu ā Mathurāmā rahyo chhu, te to jem mahābhūt visheṣhpaṇe karīne brahmānḍne viṣhe rahyā chhe tem rahyo chhu ane jem e bhūt jīvonā dehomā sāmānyapaṇe rahyā chhe tem hu tamāre pāse rahyo chhu. Ane je hu dekhāto nathī te to tamārā chittanī vṛuttino māre viṣhe nirodh thāy tene arthe nathī dekhāto, paṇ rahyo to mūrtimān chhu.”

Tyāre vaḷī Nityānand Swāmīe pūchhyu je, “He Mahārāj! E Bhagwān indriyādiknā āshraypaṇe rahyā chhe, te Puruṣhrūpe karīne rahyā chhe ke Akṣharrūpe rahyā chhe ke pote swayam Puruṣhottampaṇe rahyā chhe?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jīv, Puruṣh, Akṣhar ane Puruṣhottam e sarvenu tej prakāshpaṇe to sajātīya chhe; māṭe emanā prakāshnā bhed pāḍavāne to koī samarth chhe nahī. Ane bhed to atishay chhe paṇ te bhedne dekhavāne koī samarth nathī. Ane jene e Bhagwān kṛupā kare chhe teṇe karīne tene prakāshmay evo divya deh bandhāy chhe. Pachhī te em jāṇe chhe je, ‘Ā hu chhu ne ā Puruṣh chhe ne ā Akṣhar chhe ne e sarvethī vilakṣhaṇ evā ā Puruṣhottam chhe.’ Evī rīte e sarvene pṛuthakpaṇe dekhe chhe ne emanā prakāshne paṇ vilakṣhaṇpaṇe dekhe chhe, paṇ bījo to koī pṛuthak dekhavāne arthe samarth thāy nahī. Māṭe e Bhagwān sūze e rūpe karīne rahyā chhe, paṇ pote ja rahyā chhe.

Ane Vedānt je Upaniṣhad tathā Yog tathā Sānkhya e traṇ shāstra sanātan chhe, te e Shrī Kṛuṣhṇa Paramātmānu ja varṇan kare chhe. Te e traṇ shāstranā mat tamane ame pṛuthak-pṛuthakpaṇe karīne kahīe te sāmbhaḷo. Temā je sānkhyavāḷā chhe te to chovīs tattvane kahīne tethī par panchavīshmā Paramātmāne kahe chhe, paṇ jīv-īshvarne pṛuthakpaṇe nathī kahetā. Teno e abhiprāy chhe je, tattva chhe te jīv vinānā hoy nahī; māṭe tattva bheḷo tadātmakpaṇe rahyo je jīv tene tattvarūp ja kahe chhe, paṇ tattva thakī pṛuthak nathī kahetā. Ane jem jīvne chovīs-tattvarūpe māne chhe tem brahmānḍābhimānī je īshvar tene paṇ chovīs-tattvarūp māne chhe. Evī rīte jīv-īshvar e beyne tattvarūp mānīne tattva bheḷe ja gaṇe chhe, paṇ tattvathī nokhā nathī gaṇatā. Ane e panchavīshamā Paramātmāne kahe chhe, e sānkhyano mat chhe. Paṇ em na samajavu je, jīv nathī; kā je, sānkhyavāḷe ṣhaṭ-sampatti, shravaṇ, manan, nididhyāsanādik sādhan kahyā chhe te jīvne ja karavānā kahyā chhe. Pachhī te sādhane karīne vichārne pāme ne te vichāre karīne tattva thakī pote nokho paḍe ne potāne brahmarūp māne ne Paramātmāne bhaje; evī rīte sānkhyamat chhe. Te Mokṣha Dharmamā Shukjī pratye Nāradjīe kahyu chhe je,

‘Tyaj dharmamadharmam cha ubhe satyānṛute tyaj |
Ubhe satyānṛute tyaktvā yen tyajasi tattyaj ||’

Eno em arth chhe je, jyāre mumukṣhu ātmavichār karavā bese tyāre tene āḍā je dharmarūp athavā adharmarūp, satyarūp, asatyarūp, je je sankalp āve teno tyāg karīne ane je vichāre karīne ene taje chhe te vichārno paṇ tyāg karīne brahmarūpe rahevu, paṇ dehe karīne dharmarūp niyamno tyāg karavo kahyo nathī. E shlokno e arth chhe. Ane yogvāḷā chhe te chovīs tattvane pṛuthak gaṇe chhe ne e jīv-īshvarne panchavīshamā kahe chhe ne Paramātmāne chhavvīsmā kahe chhe. Ane viveke karīne panchavīshmāne tattva thakī pṛuthak samajīne tene viṣhe potāpaṇānī draḍhatā mānīne, chovīs tattvanī je vṛuttio teno pinḍībhāv karīne baḷātkāre chhavvīsamāne viṣhe rākhe, paṇ viṣhay sanmukh javā de nahī. Ane em samaje je, ‘Mārī vṛutti Bhagwānne mūkīne bīje ṭhekāṇe jashe to mane sansṛuti thashe.’ Māṭe ati āgrah karīne indriyo-antahkaraṇnī je vṛuttio tene Bhagwānne viṣhe rākhe. Ane je sānkhyavāḷo chhe te to em samaje je, ‘Māre indriyo-antahkaraṇ ja nathī to jashe kyā?’ Māṭe potāne brahmarūp mānīne nirbhay rahe chhe. Ane je yogvāḷo chhe te to ḍarato ja rahe chhe. Jem koīk puruṣhnā hāthmā telnu māthā lagaṇ bharelu pātra hoy ne te puruṣhne pagathiyāne upar ūnchu chaḍhavu hoy ne be korthī ughāḍī taravārvāḷā puruṣh ḍarāvavāne ūbhā rahyā hoy ne te telne ḍhaḷavā devu na hoy ne te puruṣh jevo bhayne pāme, tem yogvāḷo viṣhay thakī bīyne Bhagwānne viṣhe vṛuttione rākhe chhe; e yogno mat chhe. Ane Vedānta je Upaniṣhad teno mat e chhe je, sarvanā atishay moṭā kāraṇ evā je Puruṣhottam Nārāyaṇ Brahma tenu ja grahaṇ karīne bījā sarvene mithyā māne chhe. Jem ākāshnī draṣhṭine je pāmyo hoy te bījā tattvane dekhe nahī, tem e brahmane je dekhato hoy te bījā koīne dekhe nahī; evī rīte Vedāntno mat chhe.”

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 15 ॥ 123 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

84. Ā fakarāmā Shrī Hari pratham jīvnu vyāpakpaṇu nirūpe chhe. Hṛudaypradeshmā rahelo, aṇu jevo sūkṣhma jīvātmā samagra sharīrmā gnān-shaktithī traṇ prakāre vyāpīne rahe chhe. Adhyātma: indriyo vagere dvārā, adhibhūt: indriyonā bahār dekhātā sthūḷ sthāno, adhidaiv: indriyonā devatā sūrya vagere dvārā. Ām, jīvnu vyāpakpaṇu nirūpī, bhoktāpaṇu nirūpatā indriyo ane devatā dvārā ja te bhog bhogave chhe paṇ swatantra nahī tem jaṇāve chhe. Ā arth “Ātmendriyamanoyuktam bhoktetyāhurmanīṣhiṇah” (Kaṭhopaniṣhad: 1/3/4) ā Shrutimā varṇavyo chhe.

85. Jīv potānī gnānshakti vaḍe indriyo vageremā vyāpak chhe, parantu antahkaraṇmā jeṭalo gnānshaktino prakāsh chhe teṭalo indriyomā nathī. Tenu kāraṇ gnānshakti ja ochhāvattāpaṇe vyāpe chhe tem nathī, parantu indriyo tathā antahkaraṇrūp pātranā sāmarthyamā ochhāvattāpaṇāne līdhe prakāshrūp gnānmā ochhāvattāpaṇu jaṇāy chhe. Te samajāvavā māṭe sūryanu draṣhṭānt āpe chhe.

86. Māṭe ātmānī gnānshaktimā ochhā-adhikpaṇu jāṇavu nahī, kem ke gnānshakti to badhe samānpaṇe chhe.

87. Chhāndogyopaniṣhad: 1/7/5.

88. Kar-charaṇādik avayav-rahit.

89. Nirākār.

90. Akṣharbrahmamay sharīr.

91. Mahābhārat, Shāntiparva: 293/42-45.

92. Sham, dam, uparati, titikṣhā, samādhān ane shraddhā - ā chha guṇo. (Mahābhārat, Shāntiparva: 290). Ā adhyāymā sānkhya-mārgmā pāḷavānā niyamomā sham, dam, vagerenu kram vagar nirūpaṇ chhe. Sādhāraṇ rīte ahī darshāvel ‘ṣhaṭ‌-sampatti’ shabda Advait Vedāntmā vadhāre prasiddha chhe.

93. Mahābhārat, Shāntiparva : 316/40, 318/44.

94. Yogsūtra: 1/24-27; Mahābhārat, Shāntiparva: 306/75-77.

95. Mahābhārat, Shāntiparva: 304/22/25.

SELECTION
Prakaran Gaḍhaḍā Pratham (78) Sārangpur (18) Kariyāṇi (12) Loyā (18) Panchāḷā (7) Gaḍhaḍā Madhya (67) Vartāl (20) Amdāvād (3) Gaḍhaḍā Antya (39) Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut Vadhārānā (11)

Type: Keywords Exact phrase