॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Loya-17

Stuti-Nindānu

Samvat 1877nā Māgshar vadi Amāsne divas Shrījī Mahārāj gām Shrī Loyā madhye Surā Bhaktanā darabārmā ḍholiyā upar virājmān hatā ane mastak upar dhoḷo fenṭo bāndhyo hato ne bīje dhoḷe fenṭe karīne bokānī vāḷī hatī tathā garam posnī rātī ḍagalī māhelī kore dhoḷe angarkhe sahit paherī hatī tathā dhoḷo khes paheryo hato tathā chofāḷ oḍhīne te upar pīḷī rajāī oḍhī hatī ane potānā mukhārvindnī āgaḷ Muninī sabhā tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī. Evī rīte Shrījī Mahārāj prasanna thakā rātrine same virājmān hatā.

Pachhī Shrījī Mahārāj potānī meḷe bolyā je, “Juo ne, Bhagwānnī māyānu baḷ kevu chhe! Jeṇe karīne viparītpaṇu ghaṇu thāy chhe; kem je, pratham kevo sāro jaṇāto hoy ne pachhī atishay bhūnḍo thaī jāy chhe!” Em kahīne pachhī vaḷī Paramhansa pratye bolyā je, “Āj to prashna pūchho to vārtā karīe.” Tyāre Nityānand Swāmīe pūchhyu je, “He Mahārāj! Pratham sāro hoy ne stuti karato hoy ane teno te pāchho nindā karavā mānḍe chhe; māṭe sūze evo desh, kāḷ, kriyā, sang viṣham thāy to paṇ sāro ne sāro ja rahe paṇ koī rīte viparīt mati thāy nahī; te shāṇe karīne thāy?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jene dehno anādar hoy ne draḍh ātmaniṣhṭhā hoy ne panch-viṣhaymā vairāgya hoy ane Bhagwānno māhātmye sahit yathārth nishchay hoy, evāne sūze evu desh-kāḷādiknu viṣhampaṇu thāy to paṇ enī mati avaḷī thāy nahī. Ane je dehābhimānī hoy ne panch-viṣhayno atishay abhāv na thayo hoy, tene jyāre sant e viṣhaynu khanḍan kare tyāre te sant moṭerā hoy teno paṇ abhāv āve ne Bhagwānno paṇ abhāv āve. Ane Bhagwānno to yathārth nishchay hoy to paṇ jo panch-viṣhayno atyant abhāv na thaī gayo hoy ne tenī āsakti hoy ne te viṣhaynu Muktānand Swāmī jevā khanḍan kare to tenu māthu shastre karīne mukāvī de evo droh kare.”

Pachhī vaḷī Nityānand Swāmīe pūchhyu je, “Koīkne dehābhimān tathā panch-viṣhaynī āshakti hoy to paṇ te satsangmā nabhyo jāy chhe, te kem samajavu?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Ene jyā sudhī koīk dhakko nathī lāgyo tyā sudhī nabhyo jāy chhe. Paṇ jyāre koīk moṭā sant athavā Bhagwān te mānne khodashe tathā svād, dehābhimān, lobh, kām, krodh, ene khodashe tyāre ene jarūr te santno abhāv āvashe; tyāre e jarūr santno droh karashe ne satsangmāthī vimukh thashe. Jem sarpe lāḷ nākhī hoy evu je dūdh-sākar tene jeṇe pīdhu hoy ne te jīve chhe to paṇ te ghaḍī be ghaḍīmā, sānj-savāre, āj-kāl jarūr maranāro chhe; tem je dehābhimānī chhe te mahine, be mahine, varṣhe, be varṣhe, dash varṣhe, deh mūkyā same, deh mūkīne, jyāre-tyāre paṇ e jarūr santno abhāv laīne paḍī jashe. Ane jene dehābhimān na hoy ane em samajato hoy je, ‘Antahkaraṇ-indriyono prakāshak ne jeṇe karīne deh chāle chhe, hāle chhe evo je sattārūp ātmā te hu chhu, te hu dhan-strīādik koī padārthe karīne sukhī thau evo nathī ne e padārth na maḷe teṇe karīne dukhī thau evo nathī.’ Em draḍh samajaṇ jene hoy, tene sant game tevī rīte panch-viṣhaynu khanḍan kare tathā dehābhimānnu khanḍan kare to paṇ te santno abhāv koī rīte āve nahī ane tuchchha padārth sāru sant sāthe bakheḍo thāy nahī ne āṭī paṇ paḍe nahī.”

Pachhī Nityānand Swāmīe pūchhyu je, “Jene panch-viṣhayno abhāv hoy te kem jaṇāy?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jene viṣhayno abhāv hoy te em jaṇāy je, jyāre kāī sāru khāvānu āve tyāre tene khāy, paṇ jem jevu-tevu khāto hoy ne temā ānand hoy tevo ānand rahe nahī; mūnzāī jāy. Ane lūgaḍā jevā-tevā jāḍā paherto hoy temā ānand hoy tevo zīṇā lūgaḍā pahervā paḍe temā ānand na rahe ne man mūnzāy. Tem ja sārī pathārī hoy athavā koīk mān de ityādik je je sārā padārthno yog thāy tyāre temā tenu man mūnzāy, paṇ temā koī rīte ānand pāme ja nahī; tyāre tene em jāṇīe je, ene viṣhayne viṣhe abhāv chhe.”

Pachhī Muktānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “He Mahārāj! E panch-viṣhayno abhāv kem thāy?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Viṣhayno abhāv thayānu mukhya sādhan to Parameshvarnu māhātmya chhe ne te pachhī ātmaniṣhṭhā ne vairāgya chhe. Te māhātmya te shu? To je, Bhagwānnī bīke karīne Indra varṣhe chhe; Sūrya, Agni, Chandramā prakāsh kare chhe; Pṛuthvī sarvane dhārī rahī chhe; Samudra maryādā nathī lopatā; Oṣhadhīo ṛutune pāmīne faḷe chhe; ane je Bhagwān jagatnī utpatti, sthiti, pralayne kare chhe; ane jenī shakti kāḷ chhe, māyā chhe, Puruṣh chhe, Akṣhar chhe. Evī rīte je Bhagwānnī moṭyapne samajato hoy tene jagatmā evu shu padārth chhe te bandhan kare? Te kām, krodh, lobh, mān, īrṣhyā, svād, sūkṣhma vastra, dhan, strī tathā je je panch-viṣhay sambandhī padārth te ene koī bandhan kare nahī. Kā je, eṇe to sarvanu parimāṇ karī rākhyu chhe je, Bhagwān te āvā chhe ne āvo e Bhagwānnā bhajan, smaraṇ, kathā-vārtāne viṣhe māl chhe ane Akṣhar te āvo chhe ne āvu e Akṣhar sambandhī sukh chhe tathā Golok, Vaikunṭh, Shvetdvīp sambandhī sukh te āvu chhe tathā Prakṛuti-Puruṣh sambandhī sukh te āvu chhe ane Brahmalok sambandhī sukh te āvu chhe ne swargnu sukh te āvu chhe tathā rājyādiknu sukh te āvu chhe. Evī rīte e sarvanā sukhnu anumān karīne ane Bhagwānnā sukhne sarvathī adhik mānīne je Bhagwānne viṣhe joḍāṇo hoy tene evo kyo padārth chhe te Bhagwānnā charaṇārvindthī pāḍe? Koī na pāḍe. Jem pārasmaṇi hoy te koīk loḍhāne aḍīne tenu sonu thayu, te sonu pāchhu pārasmaṇinu karyu paṇ loḍhu thāy nahī; tem evu jeṇe Bhagwānnu māhātmya jāṇyu chhe te Bhagwānno pāḍyo paṇ te Bhagwānnā charaṇārvindthī paḍe nahī, to shu bīje padārthe karīne e paḍe? Na paḍe.

“Ane e Bhagwānne bhajatā hoy evā je sant tenu paṇ e bahu māhātmya samaje je, ‘Evā moṭā je Bhagwān tenā sākṣhāt upāsak e sant chhe, māṭe e bahu moṭā chhe.’ Jem Uddhav pote kevā moṭā hatā! Paṇ jo āvī rīte Bhagwānnu māhātmya samajatā hatā to potāne kāī ḍahāpaṇnu mān na rahyu ne Gopīonā charaṇnī rajne pāmavāne ichchhyā ane vṛukṣh-velīno avatār māgyo! Kem je, evā moṭā Bhagwān jenā mārgne Vednī Shruti khoḷe chhe, te Bhagwānne viṣhe e Gopīonī prīti atishay bhāḷī. Tem evā Bhagwānnā sant hoy tene āgaḷ mān kem rahe? Ane tene namāy kem nahī? Tene āgaḷ to dāsānudās thaīne rahevāy. Ane pāch pāch khāsaḍā māre to paṇ khame ane em samaje je, ‘Mārā moṭā bhāgya thayā je evā santno hu tiraskār sahu chhu. Nahī to prārabdha-vash thaīne bāyaḍī-chhokarānā tiraskār sahevā paḍat tathā mābāpnā tathā rājānā tiraskār sahevā paḍat. Ane prārabdha-vash thaīne ḍoḍīnī bhājī khāvī paḍat tathā mothya khodīne khāvī paḍat, te karatā ā santne sange rahīne hu nihsvādī vartamān pāḷu chhu, te mārā moṭā bhāgya chhe. Ane prārabdha-vash thaīne jevā-tevā vastra tathā chītharā pahervā paḍat, te karatā ā santne sange rahīne hu godaḍī oḍhu chhu, te e mārā moṭā bhāgya chhe.’ Ane santnī sabhāmā jāy chhe ne potāne mān jaḍatu nathī tyāre e santno avaguṇ le chhe, tyāre ene santnī moṭyap jāṇyāmā āvī nathī; nahī to avaguṇ let nahī. Jem Mumbaīno gavarnar sāheb khurasī nākhīne beṭho hoy ne tenī sabhāmā koī garīb māṇas jāy ne tene khurasī na nākhī de ne ādar koī na kare, tyāre kāī ene te Ingrej upar dhokho thāy chhe? Ne kāī tene gāḷ dīdhānu manmā thāy chhe? Leshmātra paṇ thatu nathī. Shā māṭe je, e Ingrejnī moṭāī jāṇī chhe je, ‘E to mulakno pādashāh chhe ne hu to kangāl chhu,’ evu jāṇīne dhokho thāy nahī. Tem jo santnī moṭāī jāṇī hoy to te sant game tevo tiraskār kare to paṇ dhokho thāy nahī ane jeṭalo le eṭalo potāno avaguṇ le paṇ santno avaguṇ to koī rīte le ja nahī. Māṭe jene Bhagwānnu ne santnu māhātmya samajāṇu chhe teno pāyo satsangmā achaḷ chhe ane jene māhātmya nathī samajāṇu teno vishvās nahī.”

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 17 ॥ 125 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

100. Bhāgwat: 10/47/61.

SELECTION
Prakaran Gaḍhaḍā Pratham (78) Sārangpur (18) Kariyāṇi (12) Loyā (18) Panchāḷā (7) Gaḍhaḍā Madhya (67) Vartāl (20) Amdāvād (3) Gaḍhaḍā Antya (39) Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut Vadhārānā (11)

Type: Keywords Exact phrase