॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Panchala-3

Munibāvānu, Mokṣhnā Kāmmā Āve Tene Buddhi Kahie, Tenu

Samvat 1877nā Fāgaṇ sudi 8 Aṣhṭamīne divas Shrījī Mahārāj gām Shrī Panchāḷā madhye Jhīṇābhāīnā darabārmā ḍholiyā upar virājmān hatā ane dhoḷo fenṭo māthe bāndhyo hato tathā dhoḷo khes paheryo hato tathā dhoḷī pachheḍī oḍhī hatī ane potānā mukhārvindnī āgaḷ Paramhansanī sabhā tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.

Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Sarve Paramhansa māhomāhī prashna-uttar karo.” Tyāre Munibāve Brahmānand Swāmīne prashna pūchhyo je, “Āvo satsangno ne Bhagwānno yog maḷyo chhe ne bījā vikār sarve ṭaḷī gayā chhe tathā satsangno khap chhe to paṇ mān, īrṣhyā kem rahī jāy chhe?” Pachhī eno uttar Brahmānand Swāmīe karavā mānḍyo paṇ thayo nahī. Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Evo je chhe temā buddhi nathī. Ane je buddhivāḷo chhe te to potāmā jeṭalā avaguṇ hoy tene jāṇe tathā jeṭalā guṇ hoy tene paṇ jāṇe ane bījāmā je guṇ tathā avaguṇ hoy tene paṇ jāṇe. Ane je buddhivāḷo na hoy te to potāmā guṇ ja jāṇe paṇ avaguṇ hoy tene to jāṇe nahī; ane potāne Sanakādik jevo moṭo jāṇe ne bījā moṭā hoy tene paṇ potāthī ūtaratā jāṇe. Ane je buddhivāḷo hoy te potānā avaguṇne jāṇato hoy je, ‘Mārāmā āṭalo avaguṇ chhe;’ pachhī tenī upar chāḍ rākhīne te avaguṇne ṭāḷī nākhe tathā te avaguṇne ṭāḷavānī bījā sant vārtā karatā hoy tene hitkārī māne, māṭe emā mān, īrṣhyādik koī avaguṇ rahe nahī. Ane koīkmā moṭī buddhi jaṇātī hoy ne te jo potānā avaguṇne na vichārto hoy to tenī vyāvahārik buddhi jāṇavī; ane te buddhi uparthī to bahu chojāḷī jaṇāy paṇ ene buddhivāḷo na kahevāy, tene to ati mūrkh jāṇavo ne enī e buddhi potānā mokṣhanā kāmmā āve nahī. Ane thoḍīk buddhi hoy ne jo potāmā avaguṇ hoy tene jāṇīne tene ṭāḷyāno upāya kare to enī thoḍī buddhi paṇ mokṣhane upayogī thāy chhe ane ene ja buddhivāḷo kahīe. Ane je potāmā to koī vāre avaguṇ paraṭhe nahī ne guṇ ja paraṭhe tene mūrkh kahīe ane potāmā avaguṇ paraṭhe tene buddhivāḷo kahīe.”

Pachhī Shrījī Mahārāje āgnā karī je, “Kīrtan gāvo.” Pachhī, ‘Sakhī! Āj Mohan Dīṭhā Re Sherīe Āvatā Re’ e kīrtan Paramhansa gāvā lāgyā. Tyāre vaḷī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Have kīrtan rākho, ane ā kīrtan gāyā temā het bahu chhe. Te hetno ame vichār karyo je, het moṭī vāt chhe ane hete karīne Bhagwānne bhajavā e ṭhīk chhe. Paṇ sārī peṭhe vichārīne joyu tyāre em jaṇāṇu je, ‘Het chhe te ja Bhagwānnī māyā chhe.’ Kem je, strīo paraspar bolatī hoy, jotī hoy, sparsh karatī hoy, temā bījī rītnu het chhe; ane puruṣh hoy ne paraspar bole, jue, sparsh kare temā paṇ bījī rītnu het chhe. Ane puruṣh je te strīne joto hoy ne ālingan karato hoy, tenī vārtā sāmbhaḷto hoy, teno sugandh leto hoy ne tenī vārtā karato hoy tene viṣhe jevu het thāy chhe ne te strīmā puruṣhnu man ākarṣhaṇ thaī jāy chhe tevu puruṣhne puruṣhmā nathī thatu. Tathā strī hoy ne puruṣhne jotī hoy, ālingan karatī hoy ityādik puruṣhnā sambandhe karīne strīne het jevu puruṣhmā thāy chhe ne tenu man puruṣhmā samagrapaṇe khechāī jāy chhe tevu strīne strīmā nathī thatu. Māṭe je thakī jagatno pravāh chhe ne je jīvne sansṛuti ne bandhannī karnārī chhe evī je Bhagwānnī māyā te ja hetrūp chhe. Pachhī em vichār thayo je, ‘shabda, sparsh, rūp, ras ane gandh e je panch-viṣhay chhe te bīje ṭhekāṇethī mithyā karīne ek Bhagwānmā ja ātyantik sukh jāṇīne joḍyā hoy te to ṭhīk chhe, te māyā nathī.’ Pachhī vaḷī temā paṇ vichār thayo je, e paṇ ṭhīk nahī; kā je, Bhagwānnā rūp karatā adhik rūp, adhik sparsh, adhik ras, adhik gandh, adhik shabda te bījāne viṣhe jaṇāy to Bhagwānne mūkīne tene viṣhe het thaī jāy. Jem soḷ hajār ne ekaso je Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwānnī strīo hatī te janmāntare apsarāo hatī. Temaṇe Brahmā pāse var māgyo je, ‘He Mahārāj! Ame dev, daitya ane manuṣhya e sarveno sparsh karyo chhe, paṇ je Nārāyaṇ Puruṣh chhe teno patibhāve sparsh nathī karyo; māṭe evī kṛupā karo je, e amārā pati thāy.’ Pachhī Brahmāe kahyu je, ‘Tame tap karo, tamārā pati Nārāyaṇ thashe.’ Tyāre temaṇe ghaṇu tap karyu. Pachhī temanī upar Aṣhṭāvakra Ṛuṣhi tathā Nāradmuni te paṇ prasanna thayā ne var āpyo je, ‘Tamārā pati Nārāyaṇ thashe.’ Evī rīte janmāntare ghaṇuk tap karīne Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwānne pāmī hatī, paṇ jo Bhagwān karatā Sāmbne viṣhe adhik rūp dīṭhu to temā moh pāmī. Māṭe jenī ek mati rahetī na hoy tene panch indriyonā viṣhaynā sukh-sambandhe karīne Bhagwānmā prīti karavī te ṭhīk nahī ane jenī mati eknī ek nistarkpaṇe rahyā kare tene to ṭhīk chhe. Ane jene buddhi hoy tene Bhagwānmā het kem karavu? To je chovīs tattva chhe te thakī potānā jīvne pṛuthak jāṇavo ne te jīvne viṣhe khūtīne rahī je panch indriyonī vṛuttio tene ukhāḍī nākhīne indriyonī vṛutti vinā jīv-sattāpaṇe rahyā thakā nirguṇpaṇe karīne jeṭalu Bhagwānmā het thāy teṭalu karavu. Te nirguṇpaṇu te shu je, das indriyo te rajoguṇnī sampatti chhe ane antahkaraṇ ne devatā te sattvaguṇnī sampatti chhe ane panch-bhūt ne panch-viṣhay te tamoguṇnī sampatti chhe; te e traṇ guṇnī sampattio ne traṇ guṇ tene pṛuthak mānīne kevaḷ jīv-sattāe karīne rahe tene nirguṇ kahīe. Evo nirguṇ thaīne Bhagwānmā het karavu. Te kahyu chhe je,

‘Nairguṇyasthā ramante sma guṇānukathane hareh’

“tathā

‘Pariniṣhṭhito’pi nairguṇya uttamashlokalīlayā |
Gṛuhītachetā rājarṣhe ākhyānam yadadhītavān ||’

“Ane evī rītnā je gnānī chhe te kṣhetra ne kṣhetragnanā rūpne jāṇīne pote kṣhetragnrūpe thaīne Bhagwānmā prīti kare chhe. Te kṣhetra te shu? To sthūḷ, sūkṣhma ane kāraṇ e traṇ deh tathā jāgrat, swapna ane suṣhupti e traṇ avasthā e sarve kṣhetra chhe. Te kṣhetrane potānā ātmāthī pṛuthak jāṇe chhe je, ‘E māre viṣhe koī divas hoy nahī. Hu to eno jāṇanāro chhu ne ati shuddha chhu, arūp chhu, aling chhu, chetan chhu; ane e kṣhetra to ati malin chhe, jaḍ chhe, nāshvant chhe.’ Em draḍhapaṇe samajīne ne e sarvathī vairāgyane pāmīne swadharme sahit je Bhagwānne viṣhe bhakti karavī tene ekāntikī bhakti kahīe ane ene gnānī kahīe. Ane e je gnānī te sarvathī shreṣhṭh chhe. Te Bhagwāne kahyu chhe je,

‘Teṣhām gnānī nityayukta ek-bhaktirvishiṣhyate |
Priyo hi gnānino’tyarthamaham sa cha mam priyah ||
Udārāhā sarva evaite gnānī tvātmaiv me matam ||’

“Em samajīne indriyo, antahkaraṇ, viṣhay e sarvenā je mūḷ te jīvmāthī ukheḍī nākhīne Bhagwānne viṣhe het karavu e ja ṭhīk chhe. Ane jyā sudhī enā mūḷ ukhāḍī nākhyā na hoy tyā sudhī e indriyo-antahkaraṇe karīne Bhagwānnā darshan-sparshanādikrūp je kām te levu paṇ ene potānā hetu na mānavā; vairī mānavā ane eno guṇ na levo je, ‘E Bhagwānnī bhaktine viṣhe upakār kare chhe.’ Kem je, netre karīne Bhagwānnā darshan thāy chhe, shravaṇe karīne Bhagwānnī kathā sambhaḷāy chhe, tvachāe karīne Bhagwānno sparsh thāy chhe, nāsikāe karīne Bhagwānnī māḷā ne Tulsīno sugandh levāy chhe, mukhe karīne Bhagwānnā kathā-kīrtan kahevāy chhe tathā jihvāe karīne Bhagwānnī prasādīno ras levāy chhe, ityādik Bhagwānnī bhaktine viṣhe upyogī chhe em samajīne eno guṇ na levo ne eno vishvās na karavo, ene to vairī ja jāṇavā; kā je, shu jāṇīe e Bhagwānnā darshan-sparshanādike karīne sukh mānatā thakā strīādiknā darshan-sparshanādike karīne ja sukh manāvī de to bhūnḍu thāy. Māṭe e panch indriyorūp shatrune kedmā rākhīne Bhagwānnī bhaktirūp kām levu. Jem koī rājāe potānā shatrune pakaḍyo hoy, tene beḍīmā bāndhī rākhīne kām karāve paṇ chhūṭo mele nahī ne vishvās paṇ kare nahī; ane jo tene chhūṭo mele ne vishvās kare to te rājāne te vairī nishchay māre. Tem jo indriyorūp vairīno vishvās kare ne chhūṭā mūke ne kedmā na rākhe to ene nishchay Bhagwānnā mārga thakī pāḍī nākhe chhe. Māṭe eno vishvās na karavo. Ane vaḷī jem Ingrej koīk gunegārne pakaḍe chhe tyāre tene pānjarāmā ūbho rākhīne pūchhe chhe, paṇ chhūṭo mūkato nathī ne teno vishvās karato nathī. Tem e indriyo-antahkaraṇne panch vartamānnā niyamrūp je pānjaru tathā beḍī temā rākhīne Bhagwānnī bhakti karāvavī; paṇ ene viṣhe guṇ na levo, shatrubhāv ja rākhavo. Ane jo emane bhaktimā upyogī mānīne hetu māne ne eno guṇ le to Bhagwānnā darshan-sparshanādikne viṣhe sukh manāvate thake jo strīādikne viṣhe kāīk sukh manāvī de to enu karyu-karāvyun sarve vyarth thaī jāy. Jem zāzo dārūno ḍhagalo hoy ne temā ek agnino taṇakho paḍyo hoy to te dārū sarve bhasma thaī jāy chhe; tem enu kāī ṭhekāṇu rahetu nathī. Māṭe kevaḷ ātmārūp thaye thake je Bhagwānne viṣhe het thāy te ṭhīk chhe, em amāro siddhānt chhe ane evī rīte je Bhagwānmā het kare chhe te amane game chhe. Ane em paṇ vichār karavo je, ‘Bhagwānmā jevu rūp chhe tevu bīje nathī ane jevo Bhagwānno sparsh chhe tevo bīje nathī ane jevo Bhagwānmā sugandh chhe tevo bīje nathī ane Bhagwānnā shravaṇmā jevu sukh chhe tevu bīje nathī ane jevo Bhagwānmā ras chhe tevo bīje nathī.’ Em indriyo-antahkaraṇne lobh dekhāḍīne bījā viṣhaythī pāchhā vāḷavā e paṇ samajaṇ ṭhīk chhe.”

Tyāre Swayamprakāshānand Swāmīe prashna pūchhyo, “He Mahārāj! Ā je sarve vichār te kayā sthānake rahīne karavo?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Potānā hṛudayne viṣhe em vichār kare je, ‘Sthūḷ deh, sūkṣhma deh, kāraṇ deh e hu nahī; ane jāgrat, swapna, suṣhupti e traṇ avasthā hu nahī; ane panch gnān-indriyo ne panch karma-indriyo ne chār antahkaraṇ ne emanā devatā e sarve hu nahī; hu to e sarvethī pṛuthak chhu ne chaitanya chhu ne Bhagwānno bhakta chhu.’ Ane indriyo-antahkaraṇ kāīk chāḷā kare to ene kahevu je, ‘Kem tāre te ek Bhagwānnu ja rūp jovu chhe ke bījānu paṇ jovu chhe? Ne kevaḷ Bhagwānno shabda sāmbhaḷvo chhe tathā gandh levo chhe ke bījāno paṇ shabda sāmbhaḷvo chhe ne gandh levo chhe? Ane jo Bhagwān vinā bījā viṣhaymā tu jaīsh to tāre-māre shu chhe bhāī? Tu koṇ ne hu koṇ? Tāre māre levu-devu nathī. Tame karasho te tame bhogavasho.’ Em indriyo-antahkaraṇne kahīne pachhī Bhagwānnī prārthanā karavī je, ‘He Mahārāj! He Swāmin! He Bhaktavatsal! He Dayānidhe! Ā indriyo-antahkaraṇno vāk chhe ne hu to ethī nokho chhu ne e to mārā shatru chhe, māṭe e thakī mārī rakṣhā karajyo.’ Em nirantar prārthanā karyā karavī ne potāne kṣhetragna chaitanyarūp mānīne Bhagwānne viṣhe heta-bhakti karavī.”

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 3 ॥ 129 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

20. Mān-īrṣhyāvāḷo.

21. Juo Parishiṣhṭ: 5, Pṛu. 685.

22. Bhagwān sivāy bījāmā thatu sānsārik, bhautik het.

23. Mahābhārat, Harivansh: 64/32-3; Varāh-Purāṇ: 175; Devī-Bhāgwat: 4/17/15-16; Skand-Purāṇ, Kāshīkhanḍ, Pūrvārdh-48 tathā Skand-Purāṇ, Nāgarkhanḍ-213; Harivansh: 92/32-33mā ahī darshāvel ākhyānne maḷatī kathā prāpt thāy chhe.

24. Arth: Nirguṇbhāvne arthāt sattvādik traṇ guṇothī par thayel munio Bhagwānnā charitrarūp guṇonu gān kare chhe. (Bhāgwat: 2/1/7).

25. Vachanāmṛut Pan. 2nī ṭīpaṇī-17mā ā shlokno arth tathā sandarbh kramānk darshāvyā chhe: [Arth: Shukdevjī kahe chhe ke, “Hu nirguṇ brahmamā sthiti karu chhu, chhatā he Rājarṣhi! Uttam kīrtivāḷā Bhagwānnī līlā mārā manne ākarṣhe chhe ane tethī ja ā Bhāgwat ākhyān hu bhaṇyo chhu.” (Bhāgwat: 2/1/9).]

26. Arth: Ārt, jignāsu, arthārthī ane gnānī e chār prakārnā bhaktomā gnānī bhakta shreṣhṭh chhe; kem ke te draḍhpaṇe mārāmā ja joḍāyelo chhe ane ek māre viṣhe ja bhaktivāḷo chhe, bījā traṇ tevā nathī. Vaḷī, gnānīne hu atyant priya chhu ane mane te gnānī atyant priya chhe. Anya traṇ prakārnā bhakto udār (moṭā) chhe. Gnānī to māro ātmā ja chhe eṭale mārā ātmānī jem te mane priya chhe em hu mānu chhu. (Gītā: 7/17-18).

SELECTION
Prakaran Gaḍhaḍā Pratham (78) Sārangpur (18) Kariyāṇi (12) Loyā (18) Panchāḷā (7) Gaḍhaḍā Madhya (67) Vartāl (20) Amdāvād (3) Gaḍhaḍā Antya (39) Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut Vadhārānā (11)

Type: Keywords Exact phrase