॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Panchala-4

Manuṣhyabhāvmā Divyabhāvnu

Samvat 1877nā Fāgaṇ vadi 3 Trījne divas Shrījī Mahārāj gām Shrī Panchāḷā madhye Jhīṇābhāīnā darabārmā oṭā upar ḍholiyo ḍhaḷāvīne virājmān hatā ane dhoḷo fenṭo mastak upar bāndhyo hato tathā dhoḷo khes paheryo hato tathā zīṇī dhoḷī pachheḍī oḍhī hatī ne hastakamaḷne viṣhe Tuḷsīnī māḷā feravatā hatā ane potānā mukhārvindnī āgaḷ Paramhansanī sabhā tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.

Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Sarve Paramhansa paraspar prashna-uttar karo.” Tyāre Munibāve Brahmānand Swāmīne prashna pūchhyo je, “Pratham to Bhagwānno nishchay hoy ne bhajan-smaraṇ karato hoy ane pachhī Bhagwānnā manuṣhya-charitra dekhīne te nishchaymā sanshay thaī jāy chhe tenu shu kāraṇ chhe?” Pachhī e prashnano uttar Brahmānand Swāmī karavā lāgyā paṇ thayo nahī, tyāre Shrījī Mahārāj zāzī vār sudhī vichārī rahyā ne pachhī bolyā je, “E prashnano uttar ame karīe chhīe je, Ved, Purāṇ, Mahābhārat, Smṛutio ityādik je shāstra tene viṣhe Bhagwānnu sanātan anādi divya evu je mūḷrūp potānā Akṣhardhāmmā rahyu chhe te kahyu chhe je, Bhagwān kevā chhe? To ā chakṣhu-indriye karīne dīṭhāmā āve chhe je yatkinchit rūp, te jevu temanu rūp nathī; ane shravaṇe karīne sāmbhaḷyāmā āve chhe je kāī shabdamātra, te jevo e Bhagwānno shabda nathī; ane tvachāe karīne sparshmā āve chhe je sparsh, te jevo eno sparsh nathī; ane nāsikāe karīne sūnghyāmā āve chhe je sugandh, te jevo eno sugandh nathī; ane jihvāe karīne varṇan karyāmā āve evā paṇ e Bhagwān nathī. Ane mannā sankalpmā āve evā nathī tathā chittanā chintavanmā āve evā nathī tathā buddhinā nishchaymā āve evā nathī tathā ahankāre karīne ahampaṇu dharāy evā nathī je, ‘E Bhagwānno hu chhu ne e mārā chhe.’ Evī rīte indriyo-antahkaraṇne agochar e Bhagwān rahyā chhe. Ane e Bhagwānnu jevu rūp chhe tevu ā brahmānḍmā Brahmādik stamb paryant koīnu rūp nathī je jenī ene upmā daīe; tathā eno jevo shabda chhe tevo bījo ā brahmānḍmā koīno shabda nathī je jenī ene upmā daīe; ane e Bhagwānno jevo sugandh chhe tevo ā brahmānḍmā koīno sugandh nathī je jenī tene upmā daīe; tathā e Bhagwānno jevo sparsh chhe tevo ā brahmānḍmā koīno sparsh nathī je jenī ene upmā daīe; tathā e Bhagwānmā jevo ras chhe tevo ā brahmānḍmā koīno ras nathī je jenī ene upmā daīe. Ane e Bhagwānnu jevu dhām chhe tevu sthānak ā brahmānḍmā koī nathī je jenī ene upmā daīe; te Saptadvīp ne nav khanḍmā je je sthānak chhe tathā Meru upar ghaṇīk shobhāe yukta Brahmādiknā sthānak chhe tathā Lokālokāchaḷne viṣhe ghaṇāk sthānak chhe tathā Indra, Varuṇ, Kuber, Shiv, Brahmā, enā je sthānak chhe tathā bījā paṇ ghaṇāk sthānak chhe, e sarve māhelu evu eke sthānak nathī je jenī Bhagwānnā dhāmne upmā thāy. Ane e Bhagwānnā dhāmne viṣhe rahyā je Bhagwānnā bhakta tene jevu sukh chhe tevu ā brahmānḍmā koī sukh chhe nahī jenī ene upmā daīe. Ane e Bhagwānno jevo ākār chhe tevo ā brahmānḍmā koīno ākār nathī jenī ene upmā daīe; kem je, ā brahmānḍmā jeṭalā Puruṣh-Prakṛuti thakī utpanna thayā je ākār te sarve māyik chhe ane Bhagwān chhe te divya chhe ne amāyik chhe, māṭe e beyne viṣhe atishay vilakṣhaṇpaṇu chhe te sāru ene ne ene sādrashyapaṇu kem thāy? Jem manuṣhyane kahīe je, ‘Ā māṇas bhes jevo chhe, sarp jevo chhe, charakalā jevo chhe, gadheḍā jevo chhe, kūtarā jevo chhe, kāgaḍā jevo chhe, hāthī jevo chhe,’ evī upmā manuṣhyane sambhave nahī; kem je, manuṣhya thakī e bījā je sarve te vijātīy chhe. Ane manuṣhya-manuṣhyamā paṇ atishay sādrashyapaṇu nathī, jenī upmā em daīe je, ‘Ā te ā jevo ja chhe.’ Ane jo te te jevo ja hoy to tenī oḷakhāṇ kem thāy? Māṭe manuṣhya-manuṣhya sajāti chhe tene viṣhe paṇ sādrashyapaṇu atyant chhe nahī. Juo ne, ā Bhago-Mūḷo be sarakhā kahevāy chhe, paṇ zāzā divas bhegā rahīe to oḷakhāī jāy je, ‘Ā Bhago chhe ne ā Mūḷo chhe.’ Māṭe jo vilakṣhaṇtā na hoy to oḷakhāy kem? Māṭe manuṣhya-manuṣhyamā paṇ ati sādrashyapaṇu nathī, to māyik-amāyikne viṣhe sādrashyapaṇu kem āve jenī upmā Bhagwānne daīe tathā Bhagwānnā dhāmne daīe? Kā je, ‘E Bhagwān chhe te indriyo-antahkaraṇne agochar chhe,’ em sarva shāstramā kahyu chhe.

“Te e Bhagwān jyāre jīvne potānu darshan devāne na ichchhe tyāre to āvī rīte divyarūp agochar thakā potānā Akṣhardhāmne viṣhe rahyā chhe ane e Bhagwān Mahārājādhirāj chhe ne divyarūp evī je asankhya samṛuddhi tathā asankhya pārṣhad teṇe yukta chhe ne anant koṭi brahmānḍnā pati chhe. Jem ā lokmā koīk moṭo chakravartī rājā hoy, tenu sūryanā uday-asta sudhī rājya hoy ane te ja rājā potānā tapne baḷe karīne devatānā jevā aishvaryane pāmyo hoy ne Swarga, Mṛutyu ane Pātāḷ e Trilokīnā rājyane karato hoy. Jem Arjun hatā te ene e dehe karīne Swargane viṣhe Indrāsanne upar keṭalāk varṣh sudhī rahyā tathā Nahuṣh Rājā Indra thayo hato. Evo je pratāpī chakravartī rājā tene gher jeṭalā gām chhe tenī gaṇatī thāy nahī, e to asankhya chhe; tathā gām-gāmnā je Paṭel tenī paṇ gaṇatī thāy nahī. Ane te gām-gāmnā asankhya Paṭel te enā darabārmā araj karavā āvatā hoy. Ane te rājānā dhan, māl, bhog, sthānak, samṛuddhi te paṇ gaṇatīmā āve nahī. Tem e Bhagwān asankhya koṭi je brahmānḍrūp gām tenā rājādhirāj chhe. Ane e brahmānḍrūp je gām tenā mukhya Paṭel to Brahmā, Viṣhṇu ane Shiv chhe. Jem ek gāmmā ek Paṭel moṭo hoy tene te gāmnī sarve prajā te āvīne name ne āgnāmā rahe; ne te Paṭel rājāne name. Tem brahmānḍ-brahmānḍ pratye Brahmā, Viṣhṇu, Shiv chhe te moṭerā chhe ne bījā je brahmānḍmā dev, daitya, manuṣhya, ṛuṣhi, prajāpati te ene bhaje chhe ne āgnāmā rahe chhe; ne Brahmā, Viṣhṇu ane Shiv te Bhagwān Puruṣhottamne bhaje chhe ne āgnāmā varte chhe. Te e brahmānḍ-brahmānḍnā je Brahmā, Viṣhṇu ane Shiv te Bhagwānnī prārthanā kare chhe je, ‘He Mahārāj! Kṛupā karīne tame amārā brahmānḍmā padhāro.’ Jem koī gāmno Paṭel hoy te chakravartī rājā āgaḷ jaīne prārthanā kare je, ‘He Mahārāj! Hu garīb chhu, te tame māre gher padhāro. Mārāthī jevī tamārī chākarī banī āvashe tevī karīsh.’ Tem Brahmā, Viṣhṇu, Shiv te e Bhagwānnī prārthanā kare chhe je, ‘He Mahārāj! Tame amane dayā karīne darshan dyo ne amārā brahmānḍmā padhāro,’ Tyāre e je Bhagwān te brahmānḍmā dehnu dhāraṇ kare chhe. Te jyā jevu kārya tyā tevā dehnu dhāraṇ kare chhe ne tevī rīte varte chhe. Jo devmā deh dhāraṇ kare chhe to devnā jevī ja cheṣhṭā kare chhe tathā pashunā dehnu dhāraṇ kare chhe tyāre te pashunī peṭhe ja varte chhe. Jem Varāhrūp Bhagwāne dhāryu tyāre sūnghīne pṛuthvīne khoḷī kāḍhī tathā Hayagrīvrūpe thayā tyāre ghoḍānī peṭhe fūfāḍā māravā mānḍyā tathā Matsya-Kachchhādik jaḷ-jantuno deh dhāraṇ karyo tyāre jaḷmā ja faryā paṇ pṛuthvīmā na faryā tathā Nṛusinharūpe thayā tyāre sinhanī peṭhe ja vartyā paṇ manuṣhyanā jevī cheṣhṭā na karī.

“Ane e Bhagwān manuṣhyanā dehne dhāraṇ kare chhe tyāre manuṣhyanā jevī ja kriyā kare chhe. Te jyāre Satya Yug hoy tyāre manuṣhyane lākh varṣhnī āvardā hoy, tyāre e Bhagwān paṇ lākh varṣh ja deh rākhe; ane te Satya Yugnā māṇas manovānchhit bhogne bhogave tyāre Bhagwān paṇ tem ja bhogne bhogave paṇ adhikpaṇe na varte. Ane Tretā Yugmā deh dhāraṇ kare tyāre māṇasne das hajār varṣhnī āvardā hoy, tyāre Bhagwān paṇ teṭalā ja varṣh deh rākhe. Ane Dvāpar Yugmā hajār varṣhnī āvardā hoy ne das hajār hāthīnu baḷ māṇasmā hoy chhe, tyāre Bhagwānnu paṇ eṭalu baḷ ne eṭalī āvardā hoy chhe. Ane Kaḷimā deh dhāraṇ kare tyāre Kaḷi pramāṇe āyuṣhya ne baḷ tenu Bhagwān dhāraṇ kare chhe. Ane jem bāḷak garbhamā āve ne te garbha vṛuddhine pāme pachhī janme chhe ne bāḷ, yauvan, vṛuddha avasthā thāy chhe ne mṛutyune pāme chhe; tem ja Bhagwān paṇ evī ja manuṣhyanī cheṣhṭā kare chhe. Ane jem manuṣhyamā kām, krodh, lobh, svād, mān, sneh, mad, matsar, īrṣhyā, dveṣh, rāg, moh, sukh, dukh, bhay, nirbhay, shūrtā, kāyartā, bhūkh, taras, āshā, tṛuṣhṇā, nidrā, pakṣhapāt, pāraku, potānu, tyāg, vairāgya ityādik swabhāv chhe; tem tevā ja e sarve swabhāv manuṣhya dehne Bhagwān dhāre tyāre temā jaṇāy chhe. Te e manuṣhya swarūp paṇ Bhagwānnu sarva shāstramā varṇan karyu chhe ane mūḷ je divyarūp chhe tenu varṇan karyu chhe. Te e bey rūpnu jeṇe yathārth shravaṇ-manan karīne draḍh nishchay karyo hoy tene to koī rīte sanshay thāy nahī; ane jene āvī rītnī samajaṇmā kasar hoy tene Bhagwānmā sanshay thāy chhe. Ane e ja divyarūp evā Bhagwān manuṣhyanā dehnu dhāraṇ kare chhe tyāre manuṣhyanā jevā swabhāve yukta vartatā hoy; paṇ je buddhivān hoy tene em jaṇāy kharu je, ‘Emā kām chhe te bījā manuṣhyanā jevo nathī tathā krodh, lobh, svād, mān ityādik manuṣhyanā swabhāv te e Bhagwānmā chhe paṇ bījā māṇas jevā to nathī.’ Emā kāīk divyabhāv chhe te buddhivānnā jāṇyāmā āve chhe; teṇe karīne Bhagwānpaṇāno nishchay kare chhe. Jem Shankarāchārye shṛungār-rasnī vārtā jāṇyāne arthe rājānā dehmā pravesh karyo hato tyāre te rājānā jevā ja sarve shṛungārādik bhāv ne dehnī cheṣhṭā te hatī, paṇ te rājānī rāṇī buddhivāḷī hatī teṇe em jāṇyu je, ‘Mārā dhaṇīmā āvo chamatkār nahoto, māṭe ā dehne viṣhe koīk bīje jīve pravesh karyo chhe.’ Tem manuṣhyarūp evā je te Bhagwān tene viṣhe divyabhāv jaṇāy chhe, teṇe karīne Bhagwānpaṇāno nishchay thāy chhe. Tyāre tame kahesho je, ‘Kāīk divyabhāv jāṇyāmā āvyo teṇe karīne manuṣhyane Bhagwānpaṇāno nishchay thayo, tyāre ghaṇo divyabhāv jaṇāve to to bahu māṇasne nishchay thāy.’ To enu to em chhe je, ā sūrya chhe tene sarva shāstramā kahyā chhe je, ‘E Nārāyaṇ chhe,’ ne te e sūrya sarva manuṣhyane draṣhṭigochar paṇ chhe ne nitya enu darshan manuṣhyamātra kare chhe to paṇ ene darshane karīne manuṣhyane potānā kalyāṇno nishchay nathī thato je, ‘Māru kalyāṇ thayu;’ ane manuṣhyapaṇe rahyā je Rām-Kṛuṣhṇādik avatār tathā Nārad-Shukādik sant tenā darshan karīne manuṣhyane em nishchay thāy chhe je, ‘Māru kalyāṇ nishchay thayu ne hu kṛutārth thayo chhu.’ Ane te Bhagwān ne sant temā to kāī prakāsh chhe nahī, dīvo karīe tyāre tenā darshan thāy chhe to paṇ evo kalyāṇno nishchay thāy chhe. Tathā agni chhe te paṇ sākṣhāt Bhagwān chhe; kā je, Bhagwāne kahyu chhe -

‘Aham vaishvānaro bhūtvā prāṇinām dehamāshritah |
Prāṇāpānasamāyuktah pachāmyannam chaturvidham ||’

“Evo je agni tenā paṇ sarvane darshan chhe paṇ manuṣhyane kalyāṇno nishchay thato nathī ane Bhagwānne ne santne darshane karīne thāy chhe. Tenu shu kāraṇ chhe je, ‘Manuṣhyane ne sūrya-agnine vijātipaṇu chhe,’ māṭe ene darshane karīne kalyāṇno nishchay nathī thato. Kā je, e agnino sparsh kare to baḷī mare. Tathā sūrya chhe tene Kuntājīe Durvāsānā āpelā mantre karīne teḍyā tyāre te Sūrya Kuntājī pāse āvyā, te manuṣhyarūpe jevā Kuntājī hatā tevā ja sūrya thaīne āvyā tyāre tenā ang-sangnu sukh āvyu ne Karṇarūp garbh rahyo; paṇ jevā Sūrya prakāshvān chhe tevā prakāshe sahit āvyā hot to Kuntājī baḷī marat ne sparshnu sukh paṇ na āvata. Tathā Satrājit Yādav pāse sūrya āvatā te paṇ māṇas jevā thaīne āvatā. Ane jyāre e Sūrya Kuntājī pāse tathā Satrājit pāse āvyā tyāre shu ākāshmā nahotā? Ākāshmā paṇ hatā ne bīje rūpe enā e ja Sūrya Kuntājī ne Satrājit pāse āvyā; ane jevo sūryano prakāsh chhe te sarve emā chhe kharo, paṇ teno sankoch karīne māṇas jevā thaīne āvyā chhe. Tem e je Bhagwān chhe te pote potānā divyabhāv sahit ja jīvne jo darshan āpe to manuṣhyane ṭhīk na paḍe ane em jāṇe je, ‘Ā te shu bhūt hashe ke shu hashe?’ Māṭe e Bhagwān potānā aishvaryano sankoch karīne manuṣhya jevā ja thaīne darshan āpe chhe ane pote potānā dhāmmā paṇ virājmān chhe; tyāre te manuṣhyane darshanmā, sparshmā tathā nav prakārnī bhakti karyāmā āve chhe. Ane jo Bhagwān manuṣhya jevā na thāy ne divyabhāve varte to manuṣhyane potāmā het thāy nahī ne suvāṇ na paḍe. Shā māṭe? To manuṣhya-manuṣhyane viṣhe het thāy chhe ne suvāṇ thāy chhe, paṇ pashune ne manuṣhyane het-suvāṇya thatī nathī ane pashu-pashune paraspar het ne suvāṇya thāy chhe; kem je, sajāti-sajātimā het thāy paṇ vijātimā thāy nahī. Tem Bhagwān potānā divyabhāvno sankoch karīne potānā bhaktane potāmā het thāy te sāru māṇas jevā ja Bhagwān thāy chhe paṇ divyabhāv jaṇāvatā nathī; ane divyabhāv jaṇāve to vijātipaṇu thāy, māṭe bhaktane potāmā het ne suvāṇya thāy nahī. Te sāru manuṣhyarūpe Bhagwān thāy chhe tyāre potāno divyabhāv chhe tene chhupāvī rākhavo te upar ja potānī draṣhṭi rahe chhe ane chhupāvate chhupāvate kadāchit pote koīk kāryamā utāvaḷā thaī jāy chhe tyāre divyabhāv jaṇāī āve chhe. Ane kyārek pote potānī ichchhāe karīne paṇ potānā koī bhaktane jaṇāve chhe. Jem Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwān Bhīṣhmane māravāne utāvaḷā thayā tyāre manuṣhyabhāv bhūlī gayā ne potāmā divyabhāv āvyo, teṇe karīne potānā bhārne pṛuthvī sahan karavā samarth na thaī. Tathā Arjunne divyabhāv dekhāḍyo te potānī ichchhāe dekhāḍyo, paṇ te divyabhāve karīne Arjunne sukh na thayu ne bahu vyākuḷ thaī gayā. Pachhī Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwāne potānu manuṣhyapaṇe darshan Arjunne āpyu tyāre Arjunne sukh thayu. Tyāre kahyu je,

‘Draṣhṭvedam mānuṣham rūpam tav saumyam janārdan |
Idānīmasmi sanvṛuttah sachetāhā prakṛutim gatah ||’

“Māṭe manuṣhyapaṇe karīne Bhagwān varte to ja jīvne sānukūḷ paḍe, nahī to na paḍe. Te sāru e Bhagwān manuṣhyapaṇe varte chhe tyāre je āvī rīte nathī samajato tene manuṣhyabhāv dekhīne avaḷu paḍe chhe. Ane jo e Bhagwān divyabhāve ja varte to man-vāṇīne agochar hoy te jīvnā jāṇyāmā āve nahī. Māṭe e be prakāre Bhagwānne shāstramā kahyā chhe tevī rīte jeṇe yathārth jāṇyā hoy tene sanshay na thāy ane jo em na samaje to sanshay jarūr thāy. Ane je em kahe chhe je, ‘Me Bhagwānne jāṇyā chhe ne mane nishchay chhe,’ ne jo te ā vātne samajyo nathī to teno nishchay kācho chhe. Jem koīk puruṣh shlok shīkhyo hoy tathā kīrtan shīkhyo hoy ne tene pūchhīe je, ‘Tane ā shlok tathā kīrtan āvaḍyo?’ Tyāre kahe je, ‘Āvaḍyo,’ ne kanṭhthī mukhpāṭhe kahī dekhāḍe; paṇ pachhī thoḍāk divas thāy tyāre te shlok-kīrtanne bhūlī jāy. Tyāre e te shu je, ene jyāre e shīkhyo hato tyāre ja ene eṭalo āvaḍyo nahoto, kem je, shravaṇ-manane karīne eno draḍh abhyās thaīne enā jīvmā e shlok-kīrtan choṭī nahoto gayo. Ane koīk vātno bāḷakpaṇāmā ja evo adhyās thayo hoy chhe, to e yuvān thāy, vṛuddha thāy to paṇ te vātnu jyāre kām paḍe tyāre sāmbharī āve chhe. Tem eṇe Bhagwānno nishchay karyo hato tyāre ja enā nishchaymā kasar rahī gaī hatī ane jo kasar na rahī hot ne āvī rīte prathamthī ja shravaṇ karīne ne tenu manan karīne teno draḍh adhyās enā jīvmā thayo hot to ene koī divas sanshay thāt ja nahī.”

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 4 ॥ 130 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

27. Je nishchaymā sanshay thāy chhe, te nishchay pāko nathī em jāṇavu. Bhagwānnā divya ane manuṣhya evā be rūp chhe, te bannenu yathārth gnān thāy to pachhī kyāreya manuṣhyabhāv na āve ane sanshayo nivṛutta thāy chhe.

28. Ane temanu dhām.

29. Mahābhārat, Āraṇyak parva, Indralokābhigaman Parva: 49.

30. Mahābhārat, Udyogaparva: 11.

31. Shrīmat Shankaradigvijay, Sarg: 9-10.

32. Arth: Hu vaishvānar (jaṭharāgni) rūpe thaīne sarva prāṇīonā dehmā pravesh karīne prāṇīoe jamelā chār prakārnā (bhakṣhya, bhojya, lehya, choṣhya) annane prāṇāpānavṛuttinā bhedrūpe thaīne pachāvu chhu. (Gītā: 15/14).

33. Mahābhārat, Vanparva: 290-291.

34. Bhāgwat: 10/56/3.

35. Bhāgwat: 1/9/37.

36. Vishvarūp.

37. Arth: He Janārdan! Ati saumya ā tamārā manuṣhyarūpnā darshan karīne hamaṇā ja hu prasannatā ane swasthatāne pāmyo chhu. (Gītā: 11/51).

SELECTION

Prakaran

Gaḍhaḍā Pratham (78)

Sārangpur (18)

Kariyāṇi (12)

Loyā (18)

Panchāḷā (7)

Gaḍhaḍā Madhya (67)

Vartāl (20)

Amdāvād (3)

Gaḍhaḍā Antya (39)

Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut

Vadhārānā (11)


Type: Keywords Exact phrase