॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Gadhada II-55

Sonīnī Peḍhīnu

Samvat 1880nā Jyeṣhṭh sudi 11 Ekādashīne divas Swāmī Shrī Sahajānandjī Mahārāj Shrī Gaḍhaḍā madhye Dādā Khācharnā darabārmā ugamṇe dvār oraḍānī osarīe ḍholiyā upar virājmān hatā ane mastak upar Navānagarnu sonerī kore yukta shvet moḷiyu bāndhyu hatu ane shvet pachheḍī oḍhī hatī ane shvet khes paheryo hato ane Shrījī Mahārājnā mukhārvindnī āgaḷ Muni tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī ane te sabhāne viṣhe Muni zānz-mṛudang laīne kīrtan gāvatā hatā.

Pachhī te Muni kīrtan-bhakti karī rahyā tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jenu āj jevu ang hoy tevu satsang thayā more paṇ kāīk hoy kharu; te māṭe āj to sarve jenu jevu ang hoy te tevu kaho. Temā pratham to ame amāru jevu ang chhe tevī vārtā kahīe chhīe te sāmbhaḷo je, jyāre amāre bāḷ avasthā hatī tyāre paṇ dev-mandir hoy tyā darshane javu, kathā-vārtā sāmbhaḷavī, sādhuno samāgam karavo, tīrth karavā javu evī vārtā gamatī. Ane jyāre ghar mūkīne nīsaryā tyāre to vastra rākhavu paṇ gamatu nahī ane vanmā ja rahevu gamatu. Ane bīk to leshmātra lāgatī ja nahī ane vanne viṣhe moṭā moṭā sarp, sinha, hāthī ityādik anant janāvar dīṭhāmā āvyā paṇ koī prakāre haiyāmā maravānī to bīk ja lāgatī nahī; evī rīte mahāvanne viṣhe sadā nirbhay rahetā. Pachhī tīrthne viṣhe faratā faratā Shrī Rāmānand Swāmī pāse āvyā ane pachhī Shrī Rāmānand Swāmī jyāre antardhān thayā te keḍe satsangnu rūḍu thavāne arthe kāīk bīk rākhavā mānḍī. Paṇ antarmā akhanḍ vichār evo rahe chhe, jem manuṣhyane mūvāṭāṇe pathārī upar suvāryo hoy tyāre te manuṣhyamāthī sahune potānā svārthnī vāsanā ṭaḷī jāy chhe ane te maranārāne paṇ sansār thakī man udās thaī jāy chhe; temanu tem amāre potānī kornu ane bījānī kornu ant avasthā jevu sadā varte chhe. Ane jeṭalu māyik padārthmātra chhe te sarve nāshvant ne tuchchha sarakhu jaṇāyā kare chhe, paṇ em vikti nathī jaṇātī je, ‘Ā sāru padārth chhe ne ā bhūnḍu padārth chhe.’ Jeṭalā māyik padārthmātra chhe te to sarve eksarakhā jaṇāy chhe. Jem kākhanā muvāḷā chhe, temā sāro kyo ne naraso kyo? Te to sāro-naraso sahu ek pāḍmā chhe; tem māyik padārth paṇ sarve sarakhā chhe. Ane kāīk sāru-narasu je kahīe chhīe te to Bhagwānnā bhaktane sāru lagāḍavāne arthe kahīe chhīe je, ā sāru bhojan chhe, ā sāru vastra chhe, ā sāru ghareṇu chhe, ā sāru ghar chhe, ā sāru ghoḍu chhe, ā sārā puṣhpa chhe, te bhaktane sāru lāge te sāru kahīe chhīe. Ane amārī sarve kriyā chhe te Bhagwānnā bhaktane arthe chhe paṇ potānā sukhne arthe ekeya kriyā nathī. Ane Bhagwānnā je ekāntik bhakta hoy tenu je man te Bhagwānnā swarūpnu ja chintavan kare ane vāṇī te Bhagwānnā yashne ja gāy ane hāth te Bhagwān ke Bhagwānnā bhaktanī sevā-paricharyāne ja kare ane kān te akhanḍ Bhagwānnā yashne ja sāmbhaḷe; em Bhagwānnī bhakti jāṇīne je je kriyā karīe chhīe te thāy chhe, paṇ e Bhagwānnī bhakti vinā to ame sarva padārthmāthī udāsī chhīe. Jem koīk moṭo rājā hoy ne tene ek ja dīkaro hoy, ane te rājā sāṭhya-sitter varṣhno thāy ne pachhī teno dīkaro marī jāy, tyāre te rājānu man sarva padārthmāthī udās thaī jāy; tem amāre paṇ khātā, pītā, ghoḍe chaḍhatā, rājī-kurājīpaṇāmā sarve kāḷe man udāsī ja rahe chhe.

“Ane antarmā em vichār rahe chhe je, ‘Āpaṇ to deh thakī pṛuthak ātmā chhīe paṇ deh jevā nathī.’ Ane vaḷī antarmā em vichār rahyā kare chhe je, ātmāne viṣhe rakhe rajoguṇ, tamoguṇ ādik koīk māyāno bhāg bhaḷī jāy nahī! Tene ghaḍīe ghaḍīe tapāsatā rahīe chhīe. Jem sāḍā-soḷ-valu kanchan hoy ne tene sonīnī peḍhīe laī jāy ane jo dhaṇīnī lagārek najar chūke to sonī sonu kāḍhī laīne temā rūpu bheḷavī de. Tem ā hṛudayrūpī to sonīnī peḍhī chhe ane temā māyārūpī sonī chhe, te pote beṭho thako sankalprūpī je hathoḍo tenā akhanḍ ṭach-ṭach ṭachakā mārato rahe chhe. Ane jem sonīnā chhokarā-strī hoy te pārasī karīne tene hāth āve to kāīk sonu chorī jāy; tem indriyo-antahkaraṇ e sarve māyārūpe je sonī tenā chhokarā-strī chhe, te kanchanrūp je chaitanya tene viṣhe traṇ guṇ tathā panch-viṣhaymā āsakti tathā dehābhimān tathā kām, krodh, lobhādik e rūp je rūpu tene bheḷavīne gnān-vairāgyādik guṇrūp je sonu tene kāḍhī le chhe. Ane je sonāmāthī sonu kāḍhīne rūpu bheḷave to te sonu bār-valu thaī jāy chhe ane pachhī te sonāne tāvī tāvīne pāchhu soḷ-valu kare to thāy chhe. Tem ā jīvne viṣhe raj, tam ādik je rūpu bhaḷyu chhe, tene gāḷīne kāḍhī nākhavu ne pachhī kanchanrūp je ek ātmā te ja rahe paṇ bījo māyik bheg kāī rahe nahī. Evī rītnā vichārmā ame rāt-divas manḍyā chhīe. E ame amāru ang chhe te kahyu, have evī rīte jene je ang hoy te kaho.” Pachhī sant-manḍaḷe em kahyu je, “He Mahārāj! Tamāre viṣhe to māyik guṇno bheg hoy ja nahī, tame to kaivalyamūrti chho. Paṇ e je sarve tame vāt karī te to amārā angnī chhe ane tame kahyo je vichār te amāre sarvene rākhyo joīe.” Pachhī Shrījī Mahārāj ‘Jay Sachchidānand’ kahīne potānā utārāne viṣhe padhāryā.

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 55 ॥ 188 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.

SELECTION

Prakaran

Gaḍhaḍā Pratham (78)

Sārangpur (18)

Kariyāṇi (12)

Loyā (18)

Panchāḷā (7)

Gaḍhaḍā Madhya (67)

Vartāl (20)

Amdāvād (3)

Gaḍhaḍā Antya (39)

Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut

Vadhārānā (11)


Type: Keywords Exact phrase