Show Shravan Audio
॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥
॥ THE VACHANAMRUT ॥
Spiritual Discourses
by Bhagwan Swaminarayan
Vartal 1
Nirvikalp Samādhinu
Samvat 1882nā Kārtik sudi 11 Ekādashīne divas Swāmī Shrī Sahajānandjī Mahārāj Shrī Vartāl madhye Shrī Lakṣhmīnārāyaṇnā Mandirthī uttarādī kore Gomatījīne kāṭhe āmbāvāḍiyāmā sinhāsan upar gādītakiyā nankhāvīne virājmān hatā ne dhoḷo suravāḷ ne dhoḷo angarkho paheryo hato ane gūḍhā rangno renṭo kamare bāndhyo hato ne māthā upar kasumbal renṭo sonerī tārnā chheḍāvāḷo bāndhyo hato ne khabhe kasumbal renṭo jarakasī chheḍāno virājmān hato ne kanṭhne viṣhe gulābnā puṣhpanā hār virājmān hatā ne māthā upar gulābnā puṣhpanā torā virājmān hatā ne bhujāone viṣhe gulābnā gajarā ne bājubandh bāndhyā hatā. Evī shobhāne dharatā thakā uttarāde mukhārvinde virājmān hatā ane potānā mukhārvindnī āgaḷ Muni tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.
Pachhī Vaḍodarāvāḷā Shobhārām Shāstrīe Shrījī Mahārājne prashna pūchhyo je, “He Mahārāj! Mumukṣhu hoy te jyāre nirvikalp samādhine pāme tyāre guṇātīt thāy ne Bhagwānno ekāntik bhakta thāy; tyāre jene nirvikalp samādhi na thāy tenī shī gati thāy?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Prāṇno nirodh thāy tyāre ja nirvikalp samādhi thāy em nathī. Nirvikalp samādhinī rīt to bījī chhe.1 Te kahīe te sāmbhaḷo je, Shrīmad Bhāgwatmā kahyu chhe je,
‘Atra sargo visargashcha sthānam poṣhaṇamūtayah |Manvantareshānukathā nirodho muktirāshrayah ||’2
“E shlokno em arth chhe je, vishvanā sarg-visargādik je nav lakṣhaṇ teṇe karīne jāṇyāmā āve evu āshrayrūp je Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwānnu swarūp tene viṣhe je mumukṣhunī achaḷ mati thaī; jem ā āmbānu vṛukṣh chhe te ek vār draḍh karīne jāṇyu pachhī kām vyāpe, krodh vyāpe, lobh vyāpe to paṇ koī rīte āmbāne viṣhe bhrānti na thāy je, ‘Āmbānu vṛukṣh hashe ke nahī hoy?’ Tem jene pratyakṣh Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwānnā swarūpno draḍh nishchay thayo ne temā koī jātno kutark na thāy, to te puruṣhnā prāṇ līn na thayā hoy to paṇ nirvikalp samādhi chhe ne prāṇ līn thayā hoy to paṇ nirvikalp samādhi chhe. Ane jene e Bhagwānnā swarūpmā sankalp-vikalp rahetā hoy je, ‘Brahmapurne viṣhe kevu Bhagwānnu swarūp hashe? Ane Shvetdvīp ne Vaikunṭhne viṣhe kevu Bhagwānnu swarūp hashe? Ane te swarūpnu kyāre darshan thashe?’ Evī jātnā sankalp-vikalp karyā kare, paṇ prakaṭ Bhagwān maḷyā tene ja sarvanā kāraṇ jāṇīne teṇe karīne ja potāne kṛutārth na māne. Ane evāne jo daivechchhāe karīne samādhi thāy to paṇ sankalp-vikalp maṭe nahī ane samādhimā je je dekhāy tethī navu navu jovāne ichchhe paṇ mannā vikalp maṭe nahī, evo hoy tene samādhi chhe to paṇ savikalp chhe ne samādhi na hoy toy savikalp chhe. Māṭe evo hoy te guṇātīt ekāntik bhakta na kahevāy. Ane jene Bhagwānnā swarūpno draḍh nishchay hoy ne tene samādhi chhe athavā nathī, toy paṇ tene sadā nirvikalp samādhi ja chhe.”
Pachhī Dīnānāth Bhaṭṭe prashna pūchhyo je, “Manmā sankalp-vikalp ṭāḷavāno upāy kare ane jo manne na jītī shake to tenī shī gati thāy?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Kauravne ne Pānḍavne yuddha karavāno prārambh thayo tyāre Kaurav ne Pānḍave vichāryā je, ‘Āpaṇe eve ṭhekāṇe yuddha karīe je, te yuddhamā je koī mare to paṇ tenā jīvnu rūḍu thāy,’ evu vichārīne Kurukṣhetrane viṣhe yuddha karyu. Pachhī jītyā tenu paṇ sāru thayu ne e sangrāmmā marāyā tene paṇ devloknī prāpti thaī ne rājya thakī paṇ adhik sukhne pāmyā. Tem je man sāthe laḍāī ādare ane jo manne jīte to nirvikalp sthitine pāme ne Bhagwānno ekāntik bhakta thāy, ane jo man āgaḷ hāre to paṇ yog-bhraṣhṭ3 thāy. Te pachhī ek janme athavā be janme athavā ghaṇe janme paṇ antye jāto e ekāntik bhakta thāy, paṇ eṇe dākhaḍo karyo te chhūṭī na paḍe. Māṭe buddhivān hoy tene to potānā kalyāṇne arthe man sāthe jarūr vair bāndhavu. Pachhī e manne jītashe to paṇ sāru chhe ne e manthī hārashe to paṇ yog-bhraṣhṭ thashe. Temā antye jātā sāru chhe. Te māṭe je kalyāṇne ichchhe tene to man sāthe jarūr vair bāndhavu.”
॥ Iti Vachanamrutam ॥ 1 ॥ 201 ॥
This Vachanamrut took place ago.
PĀDAṬĪPO
1. Prāṇāyām vagere sādhano vagar paṇ nirvikalp samādhi thaī shake chhe. Tenī rīt nirvikalp samādhino arth jaṇāvīne kahe chhe.
2. Sargah – mahattattvathī ārambhīne pṛuthvī paryant tattvonī utpatti, arthāt Vairāj-Puruṣh sudhīnī sṛuṣhṭi. Visargah – Brahmāe karelī sṛuṣhṭi. Sthānam – Bhagwānnī sarvotkarṣh shatru-vijayādirūp sthiti. Poṣhaṇam – Bhagwānno jagatnā rakṣhaṇrūp anugrah. Ūtayah – karmavāsanā. Manvantarkathā – saddharma, Bhagwāne anugrah karelo manvantarādhipono dharma. Īshānukathā – Bhagwānnā avatār-charitronī kathā tathā temanā ekāntik bhaktonā ākhyānovāḷī satkathā. Nirodhah – jīv-samudāynu pot-potānī karmashaktionī sāthe sūkṣhma avasthārūp prakṛutimā līn rahevu te. Muktih – traṇ deh tathā traṇ guṇno tyāg karī Akṣharbrahma sāthe ekatā pāmī, Parabrahmanī sevā te. Āshrayah – jenāthī jagatnī utpatti, sthiti ane pralay thāy chhe, jene ‘Parabrahma Paramātmā’ ityadik shabdathī Shruti-Smṛutio kahe chhe temanī sharaṇāgati. (Bhāgwat: 2/10/1).
3. Bhagwān ane satpuruṣhno yog pūrva-janmamā prāpt thayo hoy parantu upāsanāmā khoṭya rahī gaī hoy ane deh paḍī gayo hoy tevo upāsak bījo janma pavitra kuḷmā pāme tene yog-bhraṣhṭ jāṇavo. Ā vāt Gītā (6/40-41)mā paṇ kahī chhe.