॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Gadhada III-14

Kāyasthnā Aviveknu, Lambakarṇanu

Samvat 1884nā Āṣhāḍh vadi 11 Ekādashīne divas Swāmī Shrī Sahajānandjī Mahārāj Shrī Gaḍhaḍā madhye Dādā Khācharnā darabārmā ugamṇe dvār oraḍānī osarīe virājmān hatā ne sarva shvet vastra dhāraṇ karyā hatā ne mastak upar pāghmā puṣhpanā torā zūkī rahyā hatā ne kanṭhne viṣhe puṣhpanā hār paheryā hatā ne potānā mukhārvindnī āgaḷ Paramhansa tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī ne muni-manḍaḷ kīrtan gāvatā hatā.

Pachhī Shrījī Mahārāje kahyu je, “Kīrtan-bhakti-samāpti karo ne prashna-uttar karīe.” Pachhī Muktānand Swāmīe hāth joḍīne pūchhyu je, “He Mahārāj! Parameshvar thakī to bīju kāī sār vastu nathī to paṇ e Parameshvarmā e jīvne kem draḍh prīti thatī nathī? E prashna chhe.” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Ene vivek nathī. Jo vivek hoy to em vichār thāy je, ‘Māre to brahmacharya vrat chhe to paṇ strīnā sukhnī tṛuṣhṇā hṛudaymāthī ṭaḷatī nathī te e bahu khoṭu chhe. Ane te strīnu sukh to chorāshī lākh yonimā jyā jyā janma dharyā tyā tyā sarvatra prāpt thayu chhe, te paṇ manuṣhya dehthī adhik prāpt thayu chhe. Kem je, e jīv bakaro thayo hashe tyāre hajār bakarīone pote ekalo bhogavato hashe ane jyāre ghoḍo ke pāḍo ke sānḍh ke būḍhiyo vānaro ityādik pashunā dehne pāmyo hashe tyāre tene viṣhe pot-potānī jātinī atishay rūpvān ne yauvanvān evī anant strīo te eke-ek ene maḷī hashe. Ane temā kāī prārabdhanu kāraṇ nathī ne Bhagwānnī kṛupānu paṇ kāraṇ nathī; e to sahaje maḷī hatī. Ane vaḷī paṇ jo Bhagwānnu bhajan nahī kare to je je yonimā jashe tyā tyā anant strīo prāpt thashe. Ne temā koī devatānu paṇ sevan-pūjan nahī karyu joīe ne koī mantrano paṇ jap nahī karyo joīe; e to sahaje ja te strīādiknā sukhne pāmashe. Ane ā jīve keṭalīk vār devatā thaīne devloknā paṇ sukh bhogavyā chhe ne keṭalīk vār chakravartī rājā thaīne pṛuthvīmā paṇ anant sukh bhogavyā chhe to paṇ e jīvne strīādik je padārth chhe tene bhogavyānī tṛuṣhṇā ṭaḷatī nathī. Strīādiknu je sukh chhe tenu atishay durlabhpaṇu jāṇe chhe ne tenu ati māhātmya jāṇīne temā prīti kare chhe, te prīti koī rīte ṭāḷī ṭaḷatī nathī; e pāpe karīne Parameshvarmā draḍh prīti thatī nathī. Ane evī malin vāsanā ā jīvne thāy chhe te ame najare dīṭhī chhe. Jyāre ame nānā hatā tyāre Ayodhyāpurīmā ek Shivnu mandir hatu, temā jaīne ame sūtā. Tyā ek kāyasth nitya Shivnu pūjan karavāne āvato. Te Shivnī pūjā karīne gāl vajāḍīne Shiv pāse em var māgato je, ‘He Mahārāj! He Shivjī! Mane koī divas manuṣhyano avatār desho mā. Shā māṭe je, manuṣhya dehmā to tāmbu khāī khāīne marī gayā paṇ strīnu sukh sārī peṭhe bhogavātu nathī. Māṭe he Shivjī! Mane to janmo-janma lambakarṇano ja avatār dejyo je, lāj-maryādā mūkīne sārī peṭhe strīnu sukh to bhogavīe!’ Em nitya Shivjī pāse var māgato. Evī rīte ā jīvnā hṛudaymā pāprūp vāsanā thāy chhe, māṭe ene koī rīte Parameshvarmā prīti thatī nathī.”

Pachhī Muktānand Swāmīe vaḷī pūchhyu je, “He Mahārāj! Jene evo atishay avivek hoy tene to Bhagwānmā prīti na thāy, paṇ jene em jaṇātu hoy je, ‘Bhagwān sarva sukhnā nidhi chhe ne Bhagwān vinā bījā padārth chhe te to kevaḷ dukhdāyī ja chhe,’ to paṇ tene Bhagwānmā prīti nathī thatī, tenu shu kāraṇ chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “E jīvne pūrva-janmane viṣhe athavā ā janmane viṣhe koīk atishay bhūnḍā je desh, kāḷ, sang ne kriyā teno yog thaī gayo chhe; teṇe karīne atishay tīkṣhṇa karma thayā chhe. Te bhūnḍā karmano enā chittamā pāsh lāgyo chhe, māṭe sār-asārne jāṇe chhe to paṇ ene asārno tyāg karīne Parameshvarne viṣhe draḍh prīti thatī nathī. Ane jevī rīte bhūnḍā desh, kāḷ, kriyā ne sang tene yoge karīne bhūnḍā karmano chittamā pāsh beṭho, tevī rīte atishay pavitra desh, pavitra kāḷ, pavitra kriyā ane pavitra sang tene yoge karīne atishay tīkṣhṇa jo sukṛut karma thāy to tene yoge karīne ati tīkṣhṇa je bhūnḍā pāp-karma teno nāsh thaī jāy chhe; tyāre ene Bhagwānne viṣhe draḍh prīti thāy chhe. E prashnano e ja uttar chhe.”

Pachhī Ayodhyāprasādjīe pūchhyu je, “Ekanī to buddhi paṇ ghaṇī hoy ne shāstramā paṇ bahu draṣhṭi pūgatī hoy, ane bījo chhe tenī to buddhi paṇ thoḍī hoy ne shāstramā paṇ zāzu jāṇato na hoy; ane ghaṇī buddhivāḷo hoy te satsangmāthī vimukh thaī jāy chhe ane thoḍī buddhivāḷo hoy te draḍh thako satsangmā rahe chhe, tenu shu kāraṇ chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Ā sansārne viṣhe daivī ne āsurī be prakārnā jīv chhe; temā āsurī jīv hoy tene zāzī buddhi hoy to paṇ satsangmāthī vimukh ja thāy ane daivī jīv hoy ne tene thoḍī buddhi hoy to paṇ koī kāḷe satsangmāthī vimukh na thāy. Jem marachānu bīj hoy ne līmbaḍānu bīj hoy ne shingaḍiyā vachhanāgnu bīj hoy, tene vāvīne nitya sākarnu pāṇī sinchyā karīe to paṇ marachā te tīkhā ja thāy ne līmbaḍo te kaḍavo ja thāy ne shingaḍiyo vachhanāg te zer ja thāy. Shā māṭe je, enu bīj bhūnḍu chhe. Ane sheraḍīne vāvīne līmbaḍānā pānnu khātar nākhīne kaḍavu pāṇī sinchyā karīe to paṇ sheraḍīno ras te mīṭho ja thāy. Tem daivī jīv chhe te Bhagwānne sanmukh ja rahe chhe ne āsurī jīv hoy te vimukh ja thāy chhe.”

Pachhī Shukmunie pūchhyu je, “Daivī ne āsurī jīv hoy te kem jāṇyāmā āve?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Daivī jīv hoy tene kām, krodh, lobhādik doṣh hoy te bhūnḍā desh-kāḷādikne yoge karīne hoy; pachhī sārā desh-kāḷādikno yog thāy to thoḍek kāḷe karīne nāsh thaī jāy. Ane āsurī jīvne je kām, krodh, lobhādik doṣh hoy te koī kāḷe nāsh thāy nahī. Ane tene ek vār jo kāīk kaṭhaṇ vachan kahyu hoy to jīve tyā sudhī bhūle nahī. Ane te āsurī jīv jo satsangī thayo hoy to sau karatā saras haribhakta jaṇāy, paṇ jem bhāl deshmā more samudra hato te kāmp jamāīne mīṭhī pṛuthvī thaī chhe, te jyā sudhī kāmp hoy tyā sudhī jo khodīe to pāṇī mīṭhu nīsare ane tethī jo heṭhu khodīe to samudranā jevu khāru zer pāṇī nīsare; tem āsurī jīv hoy te haribhakta thayo hoy ne enu gamatu maraḍīne lagārek chheḍyo hoy to jeṭalī more sādhunī sevā karī hoy tethī lākh ghaṇo droh kare to paṇ manmā santoṣh na thāy.”

Pachhī Muktānand Swāmīe pūchhyu je, “He Mahārāj! Tame em kahyu je, ‘Āsurī jīv hoy ne haribhakta thayo hoy, to tenu jyā lagī gamatu rākhīe tyā sudhī to satsangī rahe ne jo gamatu na rākhīe to vimukh thāy.’ Te jyā lagī vimukh nathī thayo tevāmā jo teno deh paḍī jāy to āsurī rahe ke daivī thāy?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Te āsurī jīv jyā sudhī sāro hoy ne tevāmā deh paḍe to daivī thāy ane Bhagwānnī bhakti karīne param padne pāme.”

Pachhī Nṛusinhānand Swāmīe pūchhyu je, “Navadhā bhaktimā shreṣhṭh bhakti kaī chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Navadhā bhaktimāthī jene je bhaktie karīne Bhagwānmā draḍh sneh thāy te ja bhakti tene shreṣhṭh chhe.”

Pachhī Gopāḷānand Swāmīe pūchhyu je, “Jene bāḷ avasthā hoy athavā yauvan avasthā hoy tene kevā puruṣhno sang rākhavo?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Je vaye karīne paṇ vṛuddha hoy ane dharma, gnān ne vairāgya jene draḍh hoy ane Bhagwānne viṣhe paṇ draḍh prīti hoy, tevā puruṣhno sang prītie karīne e bey jaṇāne karavo.”

Pachhī Nāje Jogiye pūchhyu je, “Ekanu krodhe karīne Bhagwānmā man joḍāyu chhe ne ekanu bhaye karīne Bhagwānmā man joḍāyu chhe ane ekanu to snehe karīne Bhagwānmā man joḍāyu chhe, e traṇmā kayo shreṣhṭh chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jenu hete karīne Bhagwānmā man joḍāyu te shreṣhṭh chhe.”

Pachhī Shivānand Swāmīe pūchhyu je, “Bhagwānno bhakta to hoy paṇ jene Shrījī Mahārāje kahyu evo sār-asārno vivek te na hoy ne vairāgya paṇ na hoy, tene evo vivek tathā Bhagwān vinā bījā padārthmā vairāgya te kem thāy?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jo pratham ja Bhagwānmā draḍh het thaī jāy to vivek ne vairāgya te hetne yoge karīne prakaṭ thāy chhe. Ane jene je padārthmā het thāy chhe tene het kahīe athavā kāmanā kahīe. Te je je padārthmā het hoy ne temā jo koīk antarāy kare to te upar krodh thaī jāy chhe. Te māṇasnā dehmā to thāy paṇ pashune paṇ krodh thaī jāy chhe. Te jem pāḍo hoy te kāmanāe karīne bhes upar āsakta thayo hoy ne bījo pāḍo āve to tene mārī nākhe chhe, evī rīte pashu-pakṣhīmā sarvatra dekhāy chhe. Tem jene Bhagwānne viṣhe draḍh prīti hoy tene je padārth te prītimā antarāy karavā āve to te upar turat krodh thaī jāy ne te padārthno tatkāḷ tyāg kare. Māṭe jo Bhagwānmā draḍh het hoy to enī meḷe ja vairāgya ne vivek thaī āve chhe.”

Pachhī vaḷī Shivānand Swāmīe pūchhyu je, “Buddhimān to bey puruṣh chhe. Temā ek to jem Parameshvar kahe tem ja mānī le evo vishvāsī chhe ne bījo to Parameshvarnā vachan hoy temā paṇ mānavu ghaṭe teṭalu ja māne, e bemā kayo shreṣhṭh chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Vishvāsī e ja shreṣhṭh chhe. Te Rām-kathāmā Rāmchandrajīe kahyu chhe je, ‘Je māre draḍh vishvāse rahe tenī jem mātā bāḷaknī rakṣhā kare chhe tem hu rakṣhā karu chhu.’ Māṭe vishvāsī e ja shreṣhṭh chhe.”

Pachhī Ātmānand Swāmīe pūchhyu je, “Manmā to em nishchay chhe je, deh paryant Parameshvarnā gamatāmā ja rahevu chhe; to paṇ em jāṇīe chhīe je, Parameshvar ne santne kem karīe to āpaṇo vishvās āve?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Vishvās to Parameshvarne ne santne tyāre āve jyāre atishay māndo thāy ne te mandavāḍmā chākarī paṇ sārī peṭhe na thaī hoy to paṇ koīno avaguṇ na le ne pote mūnzāy paṇ nahī; tathā vāk vinā paṇ Parameshvar ne sant te potānu atishay apamān kare to paṇ koīno avaguṇ na le; tyāre eno Parameshvarne ne santne vishvās āve. Ane trījo prakār e chhe je, jeṭalā satsangmā niyam chhe temāthī jo leshmātra fer paḍe to atishay dukhāī jāy ne tenu tatkāḷ prāyashchitta kare. Ane jo manmā khoṭo ghāṭ thāy to bījāne dehe karīne vartamānmā fer paḍe teṭalo ja dukhāy ne trās pāme. Tyāre eno Parameshvarne ne santne paripūrṇa vishvās āve je, ‘Ā koī kāḷe satsangmāthī ḍagashe nahī.’”

Pachhī Bhagwadānand Swāmīe pūchhyu je, “Je bhaktajannā manne viṣhe Bhagwān ne Bhagwānnā bhaktanu akhanḍ māhātmya hoy te bījāne kem jaṇāy?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jenā manne viṣhe Bhagwānnu ne Bhagwānnā bhaktanu akhanḍ māhātmya hoy te Bhagwān ne Bhagwānnā bhaktanī niṣhkapaṭbhāve prītie karīne sevā kare ne dehe karīne sarva santne page lāge; ane koīk sant māndā hoy to tenu māthu dābe, pag dābe ne khādhā-pīdhānī khabar rākhe; ane potānī pāse potāne man-gamatī vahālī vastu āve to te santne āpīne pachhī potāne kāmmā vāpare. Evī rīte man-karma-vachane karīne je varte tenā antarmā Bhagwānnu ne santnu māhātmya akhanḍ chhe em jāṇavu.”

Pachhī Shrījī Mahārāje santne prashna pūchhyo je, “Dharma, gnān, vairāgya ne bhakti e chāre ati tīvrapaṇe vartatā hoy to paṇ dharmamā kāīk sankarpaṇu thāy ne vairāgyamā koīk ṭhekāṇe rāg rahī jāy ane bhaktimā paṇ kāīk shithilpaṇu thaī jāy ane gnānmā paṇ kāīk deh-āsakti rahī jāy tenu shu kāraṇ hashe?” Pachhī Gopāḷānand Swāmīe ne Brahmānand Swāmīe kahyu je, “Jene dharma, gnān, vairāgya ne bhakti e chār tīvra varte chhe, evā je īshvarmūrti samarth temā je kāīk kasar jevu jaṇāy chhe te to kevaḷ dayāe karīne rahe chhe; paṇ bījī koī jātnī kasar nathī. Ane evā je moṭā hoy te bāhyadraṣhṭi rākhīne varte tyāre keṭalāk jīvone Jaḍbharat jevā ne Shukjī jevā karī mūke. Māṭe evā atishay je moṭā temane je vyavahārik draṣhṭie vartavu te kevaḷ jīvo upar dayāe karīne chhe.” Pachhī Shrījī Mahārāje kahyu je, “Eno uttar e ja chhe.”

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 14 ॥ 237 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

31. Sārāsārno.

32. Māṭe māyik sukh koīne paṇ kyāreya paṇ durlabh nathī. Bhagwān sambandhī sukh to sarva sukhthī ati durlabh chhe. Te sukh mane prāpt thayu chhe. Te sukhno tyāg karīne bījā tuchchha viṣhay-sukhnī ichchhā kem karāya? Evī rīte jene sārāsārno vivek hoy tene to Bhagwānmā ja ati adhik prīti thāy chhe ane māyik padārthmā kyāreya paṇ atishay prīti nathī thatī. Āvā viveke rahit je chhe te.

33. Rāmcharitmānas; Araṇyakānḍ: 72/4, bhāg: 2, pṛu. 649.

34. Paramātmāno koīk ekāntik bhakta chhe tene.

SELECTION
Prakaran Gaḍhaḍā Pratham (78) Sārangpur (18) Kariyāṇi (12) Loyā (18) Panchāḷā (7) Gaḍhaḍā Madhya (67) Vartāl (20) Amdāvād (3) Gaḍhaḍā Antya (39) Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut Vadhārānā (11)

Type: Keywords Exact phrase