Show Shravan Audio
॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥
॥ THE VACHANAMRUT ॥
Spiritual Discourses
by Bhagwan Swaminarayan
Additional 9
Jetalpur 2
Samvat 1882nā Chaitra sudi 4 Chaturthīne divas Swāmī Shrī Sahajānandjī Mahārāj gām Shrī Jetalpur madhye sandhyā samaye Shrī Baldevjīnā Mandirnā chok vachche ḍholiyo bichhāvyo hato te upar virājmān hatā ne sarve shvet vastra dhāraṇ karyā hatā ne pāghne viṣhe ḍolariyānā puṣhpanā torā virājmān hatā ne ḍābā hāthne viṣhe rūmāl dharī rahyā hatā ne jamaṇā hāthmā Tulsīnī māḷāne feravatā hatā ne potānā mukhārvindnī āgaḷ muni tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.
Pachhī Shrījī Mahārāj pratye Brahmānand Swāmīe namaskār karīne prashna pūchhyo je, “He Mahārāj! Yati te kone kahīe te kaho.” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jene draḍh brahmacharya hoy ne sarva indriyo potāne vash hoy tene yati jāṇavo. Te je Hanumānjī tathā Lakṣhmaṇjī jevo hoy tene yati jāṇavo. Te Hanumānjī jyāre Rāmchandrajīnī āgnāne karīne Sītājīne khoḷavā sāru Lankāmā gayā, tyāre Jānakījīne oḷakhavā hatā te sāru jeṭalī strīo Lankāmā hatī te sarvane jotā havā. Te jotā jotā, ‘Ā to Jānakījī nahī, ā to Jānakījī nahī,’ em vichāratā satā Mandodarīne Hanumānjī dekhatā havā. Tyāre pote em jāṇyu je, ‘Ā Jānakījī hashe?’ Pachhī em manmā vichār karyo je, ‘Jānakījīne to Bhagwān Raghunāthjīno viyog chhe teṇe karīne āvu sharīr puṣhṭ hoy ja nahī ne āvī nidrā paṇ na hoy.’ Evo manmā vichār karīne Hanumānjī pāchhā vaḷī nīsaryā. Pachhī potāne manmā evo sankalp thayo je, ‘Hu yati chhu ne me ā sarve strīone joīyo teno mune kāī bādh hashe ke nahī?’ Pachhī vaḷī pote em vichār karyo je, ‘Me to Raghunāthjīnī āgnāe karīne Jānakījīnī khabar kāḍhavī chhe te sāru strīone joīyo. Teno mune sho bādh chhe?’ Ne vaḷī manmā em vichār karyo je, ‘Mārī vṛuttimā ne mārī indriyomā Raghunāthjīnī kṛupāe karīne kṣhobh paṇ nathī ūpajyo.’ Em vichārīne nihsanshay thakā farīne Sītājīne khoḷatā havā.17 Māṭe Hanumānjīnī peṭhe vikārno hetu sate paṇ jenu antahkaraṇ nirvikār rahe evo je hoy te yati kahevāy. Ane vaḷī jyāre Jānakījīnu haraṇ thayu tyāre Raghunāthjī ne Lakṣhmaṇjī e bey vanmā Sītājīne khoḷatā khoḷatā jyā Sugrīv faṭakshīlā upar hato tyā gayā. Tyāre Sugrīvne jaṇāvyu je, ‘Jānakījīnu haraṇ thayu chhe, te māṭe āhī āvyā chhīe. Te jo tamane kāī khabar hoy to kaho.’ Tyāre Sugrīve kahyu je, ‘He Mahārāj! Ākāshne viṣhe, He Rām! He Rām! Evo shabda thato hato je me sāmbhaḷyo hato. Ane bīju je, ā chīrmā bāndhīne ghareṇā paḍatā mūkyā hatā te mārī pāse me rākhyā chhe.’ Tyāre Raghunāthjīe kahyu je, ‘Lāvo, te joīe.’ Tyāre te ghareṇā Sugrīve Raghunāthjīne āpyā. Pachhī Raghunāthjīe laīne Lakṣhmaṇjīne dekhāḍyā. Te pratham to kānnā dekhāḍyā. Pachhī hāthnā bājubandh ādik dekhāḍyā. Te Lakṣhmaṇjīe na oḷakhyā. Tyār pachhī pagnā zānzar dekhāḍyā tyāre Lakṣhmaṇjīe kahyu je, ‘He Mahārāj! Ā to Jānakījīnā zānzar chhe.’ Tyāre Raghunāthjīe pūchhyu je, ‘He Lakṣhmaṇjī! Bījā gharenā na oḷakhyā ne pagnā zānzar kem oḷakhyā?’ Tyāre Lakṣhmaṇjīe kahyu, ‘He Mahārāj! Jānakījīnu swarūp te me nathī dīṭhu ane me charaṇārvind vinā bīju Sītājīnu koī ang dekhyu nathī. Ane sānje page lāgavā jato tyāre zānzar dīṭhā hatā, māṭe me zānzar oḷakhyā.’18 Evī rīte chaud varṣh sudhī sevāmā rahyā paṇ draṣhṭie karīne Jānakījīnu swarūp ek charaṇārvind vinā bīju dīṭhu nahī; māṭe evo hoy te yati jāṇavo.” Em kahīne Shrījī Mahārāj bolyā je, “Ā Brahmānand Swāmī chhe te paṇ te jevā ja chhe.” Em sarve sabhāne sāmbhaḷate sate Brahmānand Swāmīnī Shrījī Mahārāje yatipaṇānī bahu prashansā karīne gām bahār padhāryā ne yagna thayā hatā te ṭhekāṇe parathār upar ḍholiyo bichhāvyo hato te upar pote virājmān thayā ne potānā mukhārvindnī āgaḷ muni tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.
Pachhī Shrījī Mahārāje kahyu je, “Kāī prashna-uttar karo.” Tyāre Paṭel Āshjībhāīe prashna pūchhyo je, “He Mahārāj! Ā jīvnu swarūp kevu chhe te mane yathārth kaho.” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jīv to achhedya, abhedya, avināshī, chaitanyarūp, aṇumātra evo chhe. Tyāre tame kahesho je, te jīv kyā rahe chhe? To hṛudākāshne viṣhe rahe chhe ane tyā rahyo thako vividh kriyāne kare chhe. Ane temā jyāre rūp jovu hoy tyāre netra dvāre karīne jue chhe; ane shabda sāmbhaḷavo hoy tyāre kān dvāre āvīne sāmbhaḷe chhe; ne nāsikā dvāre sāro-naraso gandh le chhe; ne rasnā dvāre ras le chhe; ne tvachā dvāre sparshnu sukh le chhe; ne man dvāre manan kare chhe; chitta dvāre chintvan kare chhe; buddhi dvāre nishchay kare chhe; em das indriyo dvāre tathā chār antahkaraṇ dvāre sarve viṣhaynu grahaṇ kare chhe. Ne nakhthī shikhā paryant sharīrmā vyāpīne rahyo chhe ne ethī nokho paṇ chhe. Evī rīte jīvnu swarūp chhe. Tene bhaktajan je te pragaṭ pramāṇ Puruṣhottam evā je Shrī Narnārāyaṇ tenā pratāpe karīne yathārth dekhe chhe ne bījāne to e jīvnu swarūp jāṇyāmā paṇ āvatu nathī.” Em prashnano uttar karīne sarvane rājī karīne ‘Jay Sachchidānand’ kahīne Shrījī Mahārāj moholmā poḍhavā padhāratā havā.
॥ Iti Vachanamrutam ॥ 9 ॥ 271 ॥
This Vachanamrut took place ago.
PĀDAṬĪPO
17. Rāmāyaṇ, Sundarkānḍ: 11/41 (Gītāpres, Gorakhpur).
18. Rāmāyaṇ, Kiṣhkindhākānḍ: 8/22-23. (Gītāpres, Gorakhpur).