॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Gadhada I-38

Vaṇiknā Nāmānu

Samvat 1876nā Māgh sudi 1 Paḍavāne divas Shrījī Mahārāj Shrī Gaḍhaḍā madhye Dādā Khācharnā darabārmā sānjane same ghoḍshāḷnī osarīe gādalu nankhāvīne virājmān hatā ane dhoḷo khes paheryo hato ane māthe rātā chheḍāno dhoḷo fenṭo bāndhyo hato ne doriyānu angarkhu paheryu hatu ne dhoḷo chofāḷ oḍhyo hato ane potānā mukhārvindnī āgaḷ sādhu tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.

Te same Shrījī Mahārāj sarva haribhakta sāmu joīne zāzī vār vichārī rahyā ane pachhī em bolyā je, “Sāmbhaḷo, vāt karīe chhīe je, je satsangī hoy tene jyāthī potāne satsang thayo hoy tyāthī potānā manno tapās karavo je, ‘Prathamnā varṣhamā māru man āvu hatu ne pachhī āvu hatu ane āṭalī Bhagwānnī vāsanā hatī ne āṭalī jagatnī hatī,’ em varṣho-varṣhano sarvāḷo vichāryā karavo ane potānā manmā jeṭalī jagatnī vāsanā bākī rahī gaī hoy tene thoḍe thoḍe nirantar ṭāḷavī. Ane em vichāre nahī ne badhī bhegī kare to te vāsanā enī ṭaḷe nahī. Jem vaṇikne gher nāmu karyu hoy te jo mahinā mahinānu nirantar chukavī daīe to detā kaṭhaṇ na paḍe ne varṣh-dahāḍānu bhegu karīe to āpavu bahu kaṭhaṇ paḍe; tem nirantar vichār karavo. Ane man chhe te jagatnī vāsanāe karīne vasāṇu chhe. Jem fūle karīne til vasāy chhe tem manne Bhagwānnā je charitra tenu je mahimāe sahit nitya smaraṇ te rūp fūlne viṣhe vāsavu. Ane Bhagwānnā charitrarūp jāḷāne viṣhe manne gūnchavī melavu ane Bhagwānnā ghāṭ manmā karyā karavā. Ek shamyo ne bījo karavo, bījo shamyo ne trījo karavo; em ne em manne navaru rahevā devu nahī.” Em kahīne pachhī bhūtnu draṣhṭānt vistārīne kahī dekhāḍyu ne pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Evī rīte Bhagwānnā je charitra tathā vārtā tathā darshan te ek divasnā jo sambhārvā mānḍe to teno pār na āve, to satsang thayā to das-pandar varṣh thayā hoy te eno to pār ja na āve. Ane te evī rīte sambhārvā je, ‘Ā gāmmā āvī rīte Mahārāj tathā Paramhansanī sabhā thaī ane āvī rīte Mahārājnī pūjā thaī ne āvī rīte vārtā thaī,’ ityādik je Bhagwānnā charitra tene vāramvār sambhārvā. Ane je zāzu na samajato hoy tene to em karavu e ja shreṣhṭh upāy chhe, e jevo bījo nathī. Tyāre tame kahesho je, ‘Anna thoḍu khāīe tathā ghaṇā upavās karīe,’ to te ame kahetā nathī. E to jem jenā niyam kahyā chhe te pramāṇe sādhāraṇpaṇe rahevu ane karavānu to ā ame tamane kahyu te chhe. Ane ame to em mānyu chhe je, man nirvāsanik joīe ane dehe karīne game teṭalī pravṛutti hoy ne tenu man jo shuddha chhe to tenu ati bhūnḍu thāy nahī. Ane bāher lokmā to te pravṛuttivāḷānu bhūnḍā jevu jaṇāy. Ane jene manmā vāsanā hoy ne te bāher sārī peṭhe nivṛuttiparāyaṇ vartato hoy to tenu bāher lokmā to sāru jaṇāy paṇ tenā jīvnu ati bhūnḍu thāy; kem je, mūvā ṭāṇe to jevā manmā sankalp hoy tevā sfurī āve. Jem Bharatjīne antkāḷmā mṛugnu bāḷak sfurī āvyu tyāre te mṛugne ākāre thaī gayā ane pratham rājya melyu hatu ne Ṛuṣhabhdev Bhagwān to potānā bāp hatā to paṇ em thayu. Māṭe mane karīne nirvāsanik rahevu e amāro mat chhe. Ane je upavās karavā teṇe karīne deh durbaḷ thāy tyāre man durbaḷ thāy to kharu, paṇ jyāre deh puṣhṭa thāy tyāre vaḷī man puṣhṭa thāy. Māṭe dehe karīne tyāg ne mane karīne tyāg e be bheḷā joīe. Ane jene manmā Bhagwānnā ghāṭ thatā hoy ne jagatnā ghāṭ na thatā hoy te āpaṇā satsangmā moṭero chhe ane evo je na hoy te nānero chhe. Ane gṛuhasth hoy tene paṇ dehe karīne vyavahār karavo ne mane karīne to tyāgīnī peṭhe ja nirvāsanik rahevu ne Bhagwānnu chintavan karavu ne vyavahār to Bhagwānne vachane karīne rākhavo. Ane manno tyāg sācho na hoy to Janak jevā rājā hatā te rājya karatā ne man to moṭā yogeshvarnā jevu hatu; te māṭe mane karīne je tyāg te ja ṭhīk chhe. Ane je potānā manmā bhūnḍā ghāṭ thatā hoy te kahevā, paṇ jem, ‘kūtarānu mukh kūtaro chāṭe’ tathā ‘sarpne gher paroṇo sāp, mukh chāṭīne vaḷiyo āp’ tathā rānḍīne pāse suvāsinī strī jāy tyāre te kahe je, ‘Āv bāī, hu jevī tu paṇ thā;’ tem potānī peṭhe jene bhūnḍā ghāṭ thatā hoy tenī āgaḷ je ghāṭ kahevo te to ā draṣhṭānt dīdhā em chhe. Māṭe ghāṭ kene kahevo? To jenā manmā koī divas jagatno bhūnḍo ghāṭ na thato hoy evo baḷiyo hoy tenī āgaḷ kahevo. Ane em ghāṭ na thāy evā paṇ ghaṇā hoy; temāthī paṇ evāne ghāṭ kahevo je, te ghāṭne sāmbhaḷīne te ghāṭ upar vāt kare te jyā sudhī te kahenārāno ghāṭ ṭaḷī jāy tyā sudhī beṭhato-ūṭhato, khāto-pīto sarva kriyāmā vāt karyā kare ane tenā ghāṭ ṭāḷyāmā kevī chāḍ hoy? To jem potānā ghāṭne ṭāḷyānī chāḍ hoy tevī hoy, evā āgaḷ ghāṭ kahevo. Ane jenī āgaḷ ghāṭ kahīe ne te āvī rīte vāt to na kare ne pote āḷasu hoy to sho samās thāy? Māṭe evī rīte potānā manno ghāṭ kahīne te ghāṭne ṭāḷī nākhīne potānā manne viṣhe kevaḷ Bhagwānnā ghāṭ karyā karavā ne jagatnā sukhthī nirvāsanik thavu. Ane ekādashīno upavās karavo tenu shu lakṣhaṇ chhe? To das indriyo ne agiyārmu man temane pot-potānā viṣhayamāthī kāḍhīne Bhagwānmā joḍavā tene ekādashīnu vrat karyu kahevāy ane evu vrat to Bhagwānnā bhaktane nirantar karavu. Ane evī rīte jenu man nirvāsanik na hoy ne dehe karīne to vrat-tap kare to paṇ tenu atishay sāru thatu nathī. Māṭe je Bhagwānno bhakta hoy tene pot-potānā dharmamā rahīne te Bhagwānnu māhātmya samajīne potānā manne nirvāsanik karavāno nitye abhyās rākhavo.” Em vārtā karī.

Ane vaḷī Shrījī Mahārāje bījī vārtā karī je, “Sācho tyāgī kene kahīe? To je padārthno tyāg karyo teno pāchho koī divas manmā sankalp paṇ na thāy. Jem viṣhṭāno tyāg karyo chhe teno pāchho sankalp thato nathī tem sankalp na thāy. Tyā Shukjī pratye Nāradjīno kahelo shlok chhe je, ‘Tyaj dharmam-dharmam cha’ ane e shloknu hārd e chhe je, ‘Ek ātmā vinā bījā je je padārth chhe teno tyāg karīne kevaḷ ātmāpaṇe vartavu ne Bhagwānnī upāsanā karavī,’ tene pūro tyāgī kahīe. Ane je gṛuhasth haribhakta hoy te to jem Janak Rājāe kahyu je, ‘Ā mārī Mithilā Nagarī baḷe chhe paṇ temā kāī māru baḷatu nathī,’ tyā shlok chhe je, ‘Mithilāyām pradīptāyām na me dahyati kinchan’ em samaje ne gṛuhmā raheto hoy, te gṛuhasth haribhakta kharo kahevāy. Ane evī rītno je tyāgī na hoy ne evī rītno je gṛuhasth na hoy te to prākṛut bhakta kahevāy ane more kahyo evo je hoy te to ekāntik bhakta kahevāy.” Evī rīte vārtā karī.

Pachhī Moṭā Ātmānand Swāmīe Shrījī Mahārājne prashna pūchhyo je, “Deh, indriyo tathā antahkaraṇ tathā devatā tethī judo je jīvātmā tenu rūp kevī rīte chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Thoḍākmā eno uttar karīe chhīe je, deh ne indriyādiknā swarūpno je vaktā te sarvenā swarūpne judu judu karīne shrotāne samajāve chhe. Te je samajāvanāro vaktā te dehādik sarvanā pramāṇno karanāro chhe ne jāṇanāro chhe ne e sarvathī judo chhe ene ja jīv kahīe. Ane je shrotā chhe te dehādiknā rūpne judā judā samaje chhe ne enu pramāṇ kare chhe ne ene jāṇe chhe ne e sarvathī judo chhe ene ja jīv kahīe. Evī rīte jīvnā swarūpne samajavānī rīt chhe.” Evī rīte vārtā karī.

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 38 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

158. Yantrayug pahelā fūlmāthī attar banāvavā māṭe ek thar fūlno ane tenā par ek thar talno, ām ghaṇā thar banāvīne thoḍā divas dabāvīne rākhatā, jethī fūlnī sugandh talmā āvī jāy. Tevī rīte manmā Bhagwānnā charitronā sugandhno pāsh besārvo.

159. Bhāgwat: 5/5-9.

160. Mahābhārat, Shāntiparva: 12/212-219.

161. Pativratā.

162. Gamatī vastuno lābh nahi, ane ūlaṭo na gamatī vastunī prāpti.

163. Mahābhārat, Shāntiparva: 316/40, 318/44. Ā sthaḷe dharmādino swarūpthī tyāg kahyo nathī, parantu Bhagwānnā dhyānmā antarāy karanārā dharma vagerenā sankalpono tyāg kahyo chhe athavā faḷno tyāg kahyo chhe.

164. Mahābhārat, Shāntiparva: 12/17/18, 171/56, 268/4.

165. Deh, indriyo, man, prāṇ ane buddhi ādikno jāṇnāro, nishchay karnāro, jonāro, sāmbhaḷnāro, bolnāro, svād lenāro, sūnghnāro, manan karnāro je jaṇāy chhe te jīvātmā chhe. Te ja potānu swarūp chhe em.

SELECTION
Prakaran Gaḍhaḍā Pratham (78) Sārangpur (18) Kariyāṇi (12) Loyā (18) Panchāḷā (7) Gaḍhaḍā Madhya (67) Vartāl (20) Amdāvād (3) Gaḍhaḍā Antya (39) Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut Vadhārānā (11)

Type: Keywords Exact phrase