॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Gadhada I-73

Kām Jītyānu, Nirvāsanik Thayānu

Samvat 1876nā Chaitra vadi Amāsne divas rātrine same Swāmī Shrī Sahajānandjī Mahārāj Shrī Gaḍhaḍā madhye Dādā Khācharnā darabārmā potānā utārāne viṣhe uttarāde dvār oraḍānī osarīe virājmān hatā ane shvet khes paheryo hato ane shvet chādar oḍhī hatī tathā shvet fenṭo mastak upar bāndhyo hato ane potānā mukhārvindnī āgaḷ Muktānand Swāmī ādik moṭerā sādhu chār tathā pachāsne āshare haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.

Pachhī Gopāḷānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “Kāmnu shu rūp chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Vīrya e ja kāmnu rūp chhe.” Pachhī āshankā karī je, “Vīrya to sāt dhātu māhelo dhātu chhe, māṭe e ja kāmnu rūp kem kahevāy? Ane te vīryanī utpatti shāṇe karīne chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Manovahā nāme nāḍīne viṣhe man rahyu chhe. Te manne viṣhe jyāre strī sambandhī sankalp thāy chhe tyāre jem dahī hoy te ravāīe karīne mathāy tyāre ghī hoy te sarva upar tarī āve chhe, tem strī sambandhī sankalpe karīne vīrya je te sharīrmāthī mathāīne manovahā nāḍīne viṣhe bheḷu thaīne shishnadvāre āve chhe. Ane jene vīrya shishnadvāre na āve te ūrdhvaretā puruṣh kahevāy ane te naiṣhṭhik brahmachārī kahevāy. Ane Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwāne Rās-krīḍāne viṣhe strīono sang karīne paṇ vīryapāt thavā dīdho nahī, te māṭe ūrdhvaretā brahmachārī kahevāṇā ne kāmne jītyo. Māṭe vīrya te ja kāmnu rūp chhe, jeṇe vīryane jītīne vash rākhyu teṇe kāmne jītyo.”

Pachhī vaḷī Gopāḷānand Swāmīe pūchhyu je, “Jyāre e dehne bāḷī de chhe tyāre sapt dhātu deh bheḷā baḷī jāy chhe; māṭe jo vīrya ja kāmnu rūp hoy to deh bheḷe vīryane baḷave karīne kām paṇ baḷī gayo joīe, tyāre e jīv bījā dehmā jāy chhe tyāre kāmnā kem uday thāy chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Sūkṣhma deh bheḷu vīrya rahe chhe. Te sūkṣhma dehne yoge karīne sthūḷ deh uday thaī āve chhe. Jem bhūt hoy te sūkṣhma deh-pradhān hoy, pachhī sūkṣhma dehmāthī sthūḷ dehne dharīne strīno sang kare chhe ane te strīne bhūt thakī bāḷak utpanna thāy chhe, māṭe sūkṣhma deh bheḷu ja vīrya rahe chhe.”

Pachhī vaḷī Gopāḷānand Swāmīe pūchhyu je, “Shivjī ūrdhvaretā hatā paṇ Mohinīrūpne joīne vīryapāt thayo. Tem jenā dehmā vīrya hoy ane tene jāgratmā athavā swapnamā strīno yog thāy tyāre vīryapāt thayā vinā rahe nahī, māṭe jyā sudhī dehmā vīrya hoy tyā sudhī niṣhkāmī kem kahevāy?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Shivjīne paṇ eṭalī yogkaḷāmā khoṭ kahevāy chhe. Ane jene jāgrat athavā swapnane yoge karīne strīnā sankalp thakī vīryapāt thāy to tene pāko brahmachārī kahevāy nahī. Māṭe ā sansārmā draḍh brahmacharyavāḷā to ek Narnārāyaṇ Ṛuṣhi chhe ane te Narnārāyaṇno āpaṇe āshray chhe, tenā pratāp thakī dhīre dhīre e Narnārāyaṇnu bhajan karīne āpaṇe paṇ e sarakhā ja niṣhkāmī thaīshu. Ane dehmā je vīrya rahe chhe tene bāḷī nākhavāne arthe yogī keṭalāk prakārnu jatan kare chhe, ane Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwāne strīone sange rahīne naiṣhṭhik brahmacharya rākhyu, te evu sāmarthya to Bhagwānmā ja hoy paṇ bījāthī em rahevāy nahī. Māṭe bījā yogīne to jāgratmā athavā swapnamā strīno sankalp na thāy evu jatan karavu.”

Pachhī Shukmunie pūchhyu je, “Dvārikāmā soḷ hajār ekaso ne āṭh je Bhagwānnī strīo hatī temā ek ek strīne viṣhe das das putra ane ek ek putrī thaī em paṇ kahyu chhe, tenu kem samajavu?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Dvārikāī vāt bījī chhe ane Vrajnī bījī chhe. Dvārikāmā to Bhagwān sānkhyamatne āsharyā hatā. Te sānkhyamatvāḷo hoy te deh, indriyo, man e sarva thakī potānu swarūp bhinna samaje ane sarva kriyāne karato thako potāne akartā samaje ne te kriyāe karīne harṣh-shokne pāme nahī, e matne Bhagwān āsharyā hatā; māṭe Bhagwānne nirlep kahyā. Ane Bhagwān Dvārikāmā je sānkhyamatne āsharyā hatā, te mat to Janak jevā rājāono chhe. Je rājā gṛuhasthāshrammā rahīne Prabhune bhaje te ja sānkhyamatne anusare; em Bhagwān paṇ gṛuhasthāshrammā hatā ane Dvārikānā rājā kahevātā hatā, māṭe sānkhyamatne anusaryā thakā em nirlep hatā. Ane Vṛundāvanne viṣhe to yogkaḷāne āsharyā hatā te strīono sang karīne paṇ naiṣhṭhik brahmacharya vrat rākhyu, e ṭhekāṇe to potāne viṣhe Narnārāyaṇ Ṛuṣhipaṇu dekhāḍyu. Te Shrīmad Bhāgwatmā Kapildeve Devhūti pratye kahyu chhe je, ‘Strīrūp je mārī māyā tene jītavāne arthe Narnārāyaṇ Ṛuṣhi vinā bījo koī samarth nathī,’ māṭe Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwāne strīone sange rahīne kāmne jītyo. Ane jyāre Durvāsā Ṛuṣhi āvyā tyāre Bhagwāne sarve Gopīone annanā thāḷ bharāvīne mokalvā mānḍī, tyāre Gopīo bolī je, ‘Ame Yamunājī kem ūtarīshu?’ Pachhī Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwāne kahyu je, ‘Yamunājīne em kahejyo je, jo Shrī Kṛuṣhṇa sadā bāḷ-brahmachārī hoy to amane māg dejyo.’ Pachhī Gopīoe em kahyu tyāre Yamunājīe māg dīdho. Pachhī sarve Gopīo Ṛuṣhine jamāḍīne boliyo je, ‘Amāre āḍā Yamunājī chhe, te ame gher kem karīne jaīshu?’ Pachhī Ṛuṣhie kahyu je, ‘Kem karīne āvyā hatā?’ Pachhī Gopīoe kahyu je, ‘Ame Yamunājīne em kahyu je, Shrī Kṛuṣhṇa sadā brahmachārī hoy to māg dejyo, eṭale Yamunājīe māg dīdho; paṇ have kem karīne gher jaīe?’ Pachhī Durvāsā Ṛuṣhi bolyā je, ‘Yamunājīne em kahejo je, Durvāsā Ṛuṣhi sadā upavāsī hoy to māg dejyo.’ Pachhī Gopīoe em kahyu tyāre Yamunājīe māg dīdho. Tyāre Gopīonā manne viṣhe ati āshcharya thayu, paṇ Bhagwānno tathā te Ṛuṣhino je mahimā tene na jāṇī shakatī havī. Ane Bhagwān to naiṣhṭhik vrat rākhīne Gopīone sange ramyā hatā māṭe brahmachārī hatā, ane Durvāsā Ṛuṣhi to Vishvātmā je Shrī Kṛuṣhṇa Bhagwān tene viṣhe potānā ātmāne ek karīne sarve Gopīonā thāḷ jamī gayā māṭe Ṛuṣhi paṇ upavāsī ja hatā ane anna to sarve Bhagwānne jamāḍyu hatu, māṭe evā ati moṭā hoy tenī kriyā kaḷyāmā āve nahī. Ane sānkhyavāḷāne khoḷīe to hajāro jaḍe, paṇ yogkaḷāe karīne ūrdhvaretā hoy evā to ek Narnārāyaṇ ja chhe, athavā je Narnārāyaṇnā ananya bhakta hoy te paṇ tenā bhajanne pratāpe karīne draḍh brahmacharyavāḷā thāy chhe, paṇ bījāthī thavātu nathī. Ane jene indriya dvāre karīne jāgrat athavā swapnamā vīryano pāt thāy chhe te brahmachārī kahevāy nahī. Ane je strīno aṣhṭprakāre tyāg rākhe chhe te to brahmacharyane mārge chālyo chhe, te have Narnārāyaṇne pratāpe karīne dhīre dhīre draḍh brahmachārī thashe. Ane jyāre ame nānā hatā tyāre em sāmbhaḷyu hatu je, ‘Vīrya to parsevā dvāre karīne paṇ nīkaḷī jāy chhe.’ Pachhī te vīryane ūrdhva rākhavāne sāru ame be prakārnī jaḷbasti shīkhyā hatā ane kunjarkriyā shīkhyā hatā, ane kāmne jītyā sāru keṭalāk āsan shīkhyā hatā ane rātrie sūtā tyāre gorakh āsan karīne sūtā; jeṇe karīne swapnamā paṇ vīryano pāt thavā pāme nahī. Pachhī te kām jītyānu evu sādhan karyu je, sharīrmāthī parsevo ja nīkaḷe nahī ane ṭāḍh-taḍako paṇ lāge nahī. Pachhī ame Rāmānand Swāmī pāse āvyā tyāre Swāmīe parsevo vaḷyā sāru badhe sharīre āvaḷnā pāṭā bandhāvyā hatā, to paṇ sharīrmā parsevo āvyo nahī. Māṭe kām jītyānu sādhan to sauthī ghaṇu kaṭhaṇ chhe. E to jene Bhagwānnā swarūpnī upāsanānu draḍh baḷ hoy ane atishay panch-viṣhaymāthī nirvāsanik thayo hoy ane te nirvāsanikpaṇānī atishay gānṭh bandhāṇī hoy, to te puruṣh Bhagwānne pratāpe karīne niṣhkāmī thāy chhe.”

Pachhī Nityānand Swāmīe pūchhyu je, “Nirvāsanik thayānu kāraṇ te āvī vāt sāmbhaḷavī te chhe ke vairāgya chhe?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Vairāgya to ekalo ṭakī shake nahī, ante jato nāsh thaī jāy chhe. Ane jyāre ātmaniṣhṭhā hoy ane Bhagwānnī mūrtinu yathārth gnān hoy, pachhī em vichāre je, ‘Hu to ātmā chhu, Sachchidānandrūp chhu ane pinḍ-brahmānḍ to māyik chhe ne nāshvant chhe. Māṭe hu kyā? Ne e pinḍ-brahmānḍ kyā? Ane mārā iṣhṭadev je Puruṣhottam Bhagwān te to anant koṭi brahmānḍnā ādhār je Akṣhar te thakī paṇ par chhe. Te Bhagwānno māre draḍh āsharo thayo chhe.’ Evā vichārmāthī je vairāgya uday thāy te vairāgya gnāne yukta kahevāy ne e vairāgyano koī kāḷe nāsh thāy nahī. Jem agni baḷato hoy tene māthe jaḷ paḍe to olāī jāy ane vaḍvānaḷ agni samudrane viṣhe chhe te jaḷno olāvyo olāto nathī; tem je gnāne yukta vairāgya chhe te to vaḍvānaḷ agni tathā vījaḷīno agni tevo chhe, te koī kāḷe olāy nahī ane te vinā bījā vairāgyano to vishvās āve nahī. Ane amāro je vairāgya te to jevo vījaḷīno agni tathā vaḍvānaḷ agni te sarakho chhe. Te amārā swabhāvne to je atishay amāre bheḷā rahyā hashe te jāṇe chhe ane je chheṭe rahe chhe tene amāro swabhāv jāṇyāmā āvato nathī. Ane ā Mukund Brahmachārī chhe te bhoḷā jevā jaṇāy chhe to paṇ amārā swabhāvne yathārth jāṇe chhe je, ‘Mahārāj to ākāsh jevā nirlep chhe ane emane koī potānu paṇ nathī ane pāraku paṇ nathī.’ Ane evī rīte jo amārā swabhāvne jāṇe chhe to jevā īshvarmā guṇ hoy tevā guṇ Brahmachārīmā varte chhe ane antaryāmī saumā rahyā chhe te bāī-bhāīne manmā em samajāve chhe je, ‘Brahmachārīmā koī vātnī khoṭya nathī.’ Te evā rūḍā guṇ āvyānu kāraṇ e chhe je, Moṭā Puruṣhne viṣhe je nirdoṣhbuddhi rākhe chhe te pote sarva doṣh thakī rahit thāy chhe ane je Moṭā Puruṣhne viṣhe doṣh paraṭhe chhe te doṣhnā paraṭhnārānī buddhi bhraṣhṭ thaī jāy chhe ane kāmādik je shatru te sarve tenā haiyāmā āvīne nivās kare chhe. Pachhī e satpuruṣhne viṣhe doṣhbuddhino paraṭhnāro je puruṣh tenā haiyāmā bhūnḍā bhūnḍā ghāṭ paṇ pīḍyā kare chhe ane e satsang kare chhe toy paṇ dukhiyo maṭe nahī. Ane je buddhimān chhe te to amāre samīpe rahīne amārī sarve prakṛutine jāṇe chhe je, ‘Jeṭalā sansārmā moh upjāvavānā padārth dhan, strī, alankārādik tathā khān-pānādik chhe te koīmā Mahārājne het nathī ane Mahārāj to sarva thakī udāsī chhe ane koīkne dayā karīne pāse besavā de chhe ke gnānvārtā kare chhe te to kevaḷ tenā jīvnā kalyāṇne arthe dayā karīne kare chhe.’ Ane je mūrkh hoy te to pāse rahe toy paṇ amārā swabhāvne em na jāṇe ane chheṭe rahe te paṇ em na jāṇe.

“Ane ā vāt samajāy paṇ tene, jene ātmaniṣhṭhā hoy ane te ātmāne viṣhe Parameshvarnī mūrtine dhārīne tenī bhakti karato hoy ane pote brahmarūp thaī gayo hoy toy paṇ Bhagwānnī upāsanāno tyāg kare nahī. Māṭe ātmaniṣhṭhā ane Bhagwānnī mūrtino mahimā samajyā thakī koī padārthne viṣhe vāsanā rahetī nathī. Ane vāsanā ṭaḷyā pachhī jevu potānā dehnu prārabdh hoy tevā sukh-dukhne bhogave kharo, paṇ indriyonī tīkṣhṇatā maṭī jāy chhe. Ane manomay chakranī je dhārā te to indriyo chhe, te jyāre Brahma ane tethī par je Parabrahma tenu sākṣhāt darshan thāy chhe tyāre buṭhṭhiyo thaī jāy chhe. Pachhī jem koī puruṣhe līmbu chūsyā hoy ne dānt atishay ambāī gayā hoy ne pachhī tene chaṇā chāvavā paḍe tyāre tethī koī rīte chavāy nahī ane atishay bhūkhyo thayo hoy to te chaṇāne gaḷī jāy paṇ chavāy nahī, tem jeṇe ātmāno ne Bhagwānno yathārth mahimā jāṇyo chhe tene koī loknā viṣhaysukhne viṣhe ānand thāy nahī. Ane dehnu prārabdh hoy tyā sudhī khān-pānādik sarve bhog bhogave kharo paṇ jem dānt ambāī gayā hoy ne chaṇā ākhā gaḷī jāy em bhogave. Ane vāsanā ṭaḷavī e paṇ kām atishay bhāre chhe, vāsanā to samādhiniṣhṭh thāy to paṇ rahī jāy chhe. Ane samādhi thayā keḍe to Brahmanā swarūpmāthī dehmā koī rīte avātu nathī ane jo avāy chhe to tenā traṇ hetu chhe: temā ek to jo kāī sansārnā sukhnī vāsanā hoy to samādhimāthī pāchho dehmā āve ane kā to ati samarth hoy te samādhimā jāy ne potānī ichchhāe pāchho dehmā āve ane kā to koīk potā thakī ati samarth hoy te pāchho samādhimāthī dehmā lāve - e traṇ prakāre samādhimāthī pāchho dehmā āve chhe. Ane jyāre samādhi thāy chhe ane temā Brahmanu darshan thāy chhe tyāre koṭi koṭi sūrya sarakho Brahmano prakāsh dekhīne jo thoḍī samajaṇ hoy to pratyakṣh Puruṣhottam Bhagwānnī je mūrti chhe tene viṣhe nyūnpaṇu samaje ane Brahmamā adhikpaṇu mānī le, eṭale upāsanāno bhang thayo. Māṭe pratyakṣh mūrtine viṣhe ati draḍh nishchay thayo joīe, to sarve kām sare. Ane ame paṇ em draḍh nishchay karyo chhe je, koī amane sācho thaīne man arpe ane leshmātra antarāy rākhe nahī to temā ame koī vātnī kasar rahevā daīe nahī.”

Pachhī Muktānand Swāmīe pūchhyu je, “Jeṇe man dīdhu hoy tenā kevā lakṣhaṇ hoy ane man na dīdhu hoy tenā kevā lakṣhaṇ hoy?” Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Jeṇe man arpaṇ karyu hoy tene jo Parameshvarnī vāt thatī hoy tathā Parameshvarnā darshan thatā hoy ane te same jo pote na hoy to tenī atishay potānā haiyāmā dāz thāy; ane jyāre Bhagwānnī vāt sāmbhaḷe tathā Bhagwānnā darshan kare tene viṣhe adhik adhik prīti thatī jāy, paṇ temāthī man pāchhu haṭhe nahī. Ane Parameshvar jyāre koīkne pardesh mūkyānī āgnā karatā hoy, tyāre jeṇe man arpyu hoy tenā manmā em thāy je, ‘Jo mane āgnā kare to Barānpur tathā Kāshī jyā mūke tyā rājī thako jau.’ Evī rīte Parameshvarnā gamatāmā rahīne je rājī raheto hoy te to hajār gāu gayo hoy toy amāre pāse chhe, ane jeṇe evī rīte man na arpyu hoy ane te atishay amārī samīpe raheto hoy toy lākho gāu chheṭe chhe. Ane jeṇe amane man na arpyu hoy tene to updesh karatā paṇ bīk lāge je, shu jāṇīe? Savaḷu samajashe ke avaḷu samajashe? Evī rīte man arpyu hoy ne na arpyu hoy tenā lakṣhaṇ chhe.”

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 73 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

297. Te anna-rasthī utpanna thāy chhe.

298. “Ātmanyavaruddhasauratah |” (Bhāgwat: 10/33/26).

299. Bhāgwat: 8/12/32.

300. Bhāgwat: 10/61/1-2.

301. Bhāgwat: 3/31/37.

302. Gopālottartāpinī Upaniṣhad.

303. Nābhi sudhī jaḷmā ūbhā rahīne gudā dvārā jaḷnu ākarṣhaṇ karīne bastine (nābhithī nīchalā pradeshne) dhoī nākhīne jaḷno tyāg kare, eṭale gudāthī ākarṣhaṇ karelā jaḷne gudāthī ja bahār kāḍhe. Te ek bastino prakār kahyo chhe. Lingthī jaḷne ākarṣhaṇ karīne farīthī lingthī ja bahār kāḍhe athavā gudāthī bahār kāḍhe, te bījo bastino prakār kahyo chhe.

304. Pratham mukhthī jaḷpān karīne farīthī te jaḷne mukhthī ja vaman karavu te gaj-karaṇī kriyā kahī chhe, tene ja kunjar-kriyā kahevāy chhe.

305. Arthāt mūl-bandhāsan. Ā āsanmā banne pagnā taḷiyāne bhegā karī jananendriya ane gudānī vachche āve te rīte nīche āngaḷīo ane upar pānī rahe tem besavu. Dhīme rahīne sharīrne āgaḷ namāvtā banne pagnī eḍī upar besavu, jethī pānīo āgaḷ raheshe. Tyār pachhī pāchhaḷ rahelā banne pagnā angūṭhāo viparīt hāthe pakaḍavā arthāt ḍābā pagno angūṭho jamaṇā hāthe ane jamaṇā pagno angūṭho ḍābā hāthe pakaḍvo. (Haṭhayogapradīpikā: 4/29-30).

SELECTION
Prakaran Gaḍhaḍā Pratham (78) Sārangpur (18) Kariyāṇi (12) Loyā (18) Panchāḷā (7) Gaḍhaḍā Madhya (67) Vartāl (20) Amdāvād (3) Gaḍhaḍā Antya (39) Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut Vadhārānā (11)

Type: Keywords Exact phrase