॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Kariyani-1

Iyaḷ-Bhamarīnu

Samvat 1877nā Bhādarvā sudi 12 Dvādashīne divas gām Shrī Kāriyāṇī madhye Vastā Khācharnā darabārmā uttarāde dvār oraḍānī osarīe Suratnā haribhakta Jādavjī chhapar-palang lāvyā hatā, te ḍhāḷyo hato ne te palang par reshamnu gādalu dhoḷā ochhāḍe sahit bichhāvyu hatu ne tenī upar dhoḷo takiyo tathā lāl masharūnā ḍhīchaṇiyā mūkyā hatā ane te palangnī upar chāre kore sonerī kasabnā sejbandha laṭaktā hatā. Evī shobhāe yukta je te palang tenī upar Shrījī Mahārāj uttarāde mukhārvinde virājmān hatā ane sonerī chheḍāno dhoḷo fenṭo mastake bāndhyo hato ane sonerī chheḍānu shelu oḍhyu hatu ne kāḷā chheḍāno dhoḷo khes paheryo hato ane potānā mukhārvindnī āgaḷ Muni tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī ane Shrījī Mahārājnā mukhārvindrūp chandramā sāmā chakoranī peṭhe sarve bhaktajan joī rahyā hatā.

Pachhī Shrījī Mahārāj Paramhansa pratye bolyā je, “Māhomāhī prashna-uttar karo.” Tyāre Bhūdharānand Swāmīe prashna pūchhyo je, “Bhagwānno nishchay thāy chhe, te antahkaraṇmā thāy chhe ke jīvmā thāy chhe?” Tyāre teno uttar Shivānand Swāmīe karavā mānḍyo paṇ thayo nahī. Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Ā jīv chhe te buddhie karīne jāṇe chhe ane te buddhi chhe te sarvanu kāraṇ chhe ne sarvathī moṭī chhe. Māṭe te buddhi manne viṣhe rahī chhe, chittane viṣhe rahī chhe, ahankārne viṣhe rahī chhe, shrotrane viṣhe rahī chhe, chakṣhune viṣhe rahī chhe, ghrāṇne viṣhe rahī chhe, jih‎vāne viṣhe rahī chhe, vāṇīne viṣhe rahī chhe, tvachāne viṣhe rahī chhe, hāthne viṣhe rahī chhe, pagne viṣhe rahī chhe, shishnane viṣhe rahī chhe, gudāne viṣhe rahī chhe; evī rīte buddhi je te nakh-shikhā paryant ā sharīrne viṣhe vyāpīne rahī chhe. Ane te buddhine viṣhe jīv rahyo chhe; paṇ te jīv jaṇāto nathī ane ekalī buddhi jaṇāy chhe. Tyā draṣhṭānt chhe: jem agninī jvāḷā ghaṭe chhe ne vadhe chhe, te vāyue karīne vadhe chhe ne ghaṭe chhe, ane te agninī jvāḷā vadhatī-ghaṭatī jaṇāy chhe, paṇ vāyu jaṇāto nathī. Ane jem agni laīne chhāṇāmā mūkīe ne te chhāṇāmā saḷagavā mānḍe tene laīne jyā vāyu na hoy tyā mūkīe te dhumāḍo ūcho chaḍavā mānḍe, te dhumāḍo ja ūcho chaḍato jaṇāy paṇ temā vāyu jaṇāto nathī. Ane jem ākāshne viṣhe vādaḷā chāle chhe te vāyue karīne chāle chhe, te vādaḷā chālatā jaṇāy chhe paṇ temā rahyo evo je vāyu te jaṇāto nathī. Tem jvāḷā, dhumāḍo ne vādaḷā tene ṭhekāṇe buddhi jāṇavī ane vāyune ṭhekāṇe jīv jāṇavo. Te jīv kevo chhe? To buddhie karyo je nishchay tene jāṇe chhe ane te buddhimā nishchaynī vigatino karanāro je Brahmā tene paṇ jāṇe chhe; ane mannā sankalpne jāṇe chhe ane te mannā sankalpnī vigatino karanāro je Chandramā tene paṇ jāṇe chhe; ane chittanā chintavanne jāṇe chhe ane te chittanā chintavannī vigati karanārā je Vāsudev tene paṇ jāṇe chhe; ane ahankārnī aham-matine jāṇe chhe ane te aham-matinī vigatinā karanārā je Rudra tene paṇ jāṇe chhe; evī rīte je chār antahkaraṇ ane das indriyo tenā je viṣhay ne te viṣhaynī vigatinā karanārā je devatā e sarvene ekkaḷāvachhinna jāṇe chhe. Evo je jīv te jīv je te ekdeshasth jaṇāy chhe ane barchhīnī aṇī jevo tīkho jaṇāy chhe ane atishay sūkṣhma jaṇāy chhe, te buddhie sahit chhe māṭe evo sūkṣhma jaṇāy chhe; paṇ jyāre e jīvne deh, indriyo, antahkaraṇ, devatā ane viṣhay tenā prakāshakpaṇe jāṇīe tyāre to jīv bahu moṭo jaṇāy chhe ane vyāpak jaṇāy chhe, te buddhie rahit chhe. Ane anumāne karīne jaṇāy chhe paṇ sākṣhātkār nathī jaṇāto. Tyā draṣhṭānt chhe: jem koīk das maṇnī taravār hoy, tene joīne māṇas anumān kare je, ‘E taravārno upāḍnāro bahu moṭo hashe!’ Tem e sarva deh, indriyādikne ekkāḷe prakāshe chhe, māṭe e jīv bahu moṭo chhe; evī rīte anumāne karīne jaṇāy chhe.” Evī rīte Shrījī Mahārāje uttar karyo.

Tyāre Nityānand Swāmīe pūchhyu je, “He Mahārāj! Emā te shu uttar thayo?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Emā to e uttar thayo je, jyāre buddhimā nishchay thayo tyāre jīvmā paṇ nishchay thaī gayo em jāṇavu. Te kevī rīte thāy chhe? To pratham indriyomā nishchay thāy chhe, pachhī ahankārmā nishchay thāy chhe, pachhī chittamā nishchay thāy chhe, pachhī manmā nishchay thāy chhe, pachhī buddhimā nishchay thāy chhe, pachhī jīvmā nishchay thāy chhe.” Em Shrījī Mahārāje kahyu.

Tyāre Nityānand Swāmīe vaḷī pūchhyu je, “He Mahārāj! Indriyomā nishchay hoy te kem jaṇāy? Ne antahkaraṇmā nishchay hoy te kem jaṇāy? Ne jīvmā nishchay hoy te kem jaṇāy?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Indriyomā nishchay te em jāṇavo je, ā jagatne viṣhe je je padārth chhe te dīṭhāmā, sāmbhaḷyāmā, sūnghyāmā, aḍyāmā āve chhe temā keṭalāk shubh chhe ne keṭalāk ashubh chhe, ane keṭalāk sukhrūp chhe ne keṭalāk dukhrūp chhe, ane keṭalāk priya chhe ne keṭalāk apriya chhe, ane keṭalāk yogya chhe ne keṭalāk ayogya chhe; e sarve Bhagwānmā jaṇāy teṇe karīne koī sanshay na thāy, to ene indriyomā nishchay jāṇavo. Ane sattva, raj ane tam e traṇ guṇnā je kārya chhe, temā āḷas-nidrādik tamoguṇnu kārya chhe ane kām-krodhādik rajoguṇnu kārya chhe ane sham-damādik sattvaguṇnu kārya chhe; e sarve Bhagwānmā dekhāy paṇ temā koī sanshay na thāy, to ene antahkaraṇmā Bhagwānno nishchay jāṇavo. Ane jem Ṛuṣhabhdev Bhagwān nirvikalp samādhie karīne unmatta thakā vicharyā ne mukhmā pāṇo rākhyo ne potāno deh dāvānaḷmā baḷī gayo toy khabar na rahī; evī rīte je guṇātīt sthiti te Bhagwānmā jaṇāy temā koī sanshay na thāy, to ene jīvne viṣhe nishchay jāṇavo. Tyā draṣhṭānt chhe: jem samudramā vahāṇ chāle chhe temā je loḍhānā nāngaḷ hoy tene samudramā nākhe, te jo dharatī lagaṇ na pūgyo hoy ne tene jo tarat tāṇī le to zāzī mahenat na paḍe ne tarat nīsarī āve, ane tene dharatī lagaṇ javā daīne tāṇe to ghaṇī mahenate nīsare, ane jo dhīre dhīre javā de ne dharatīmā khūte ne bharāī jāy to pāchho te tāṇyo taṇāy nahī ne nīsare paṇ nahī. Em jene jīvne viṣhe nishchay thāy to teno nishchay koī prakāre tāṇyo taṇāy nahī.” Evī rīte Shrījī Mahārāje vārtā ghaṇīk karī, paṇ ā to dishmātra lakhī chhe.

Pachhī Chaitanyānand Swāmīe pūchhyu je, “He Mahārāj! Bhagwān to man-vāṇī thakī par chhe ane guṇātīt chhe, tene māyik evā je indriyo-antahkaraṇ te kem pāme?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Ā deh, indriyo ne antahkaraṇ tene jāṇnāro je jīv te jyāre suṣhuptimā līn thāy chhe tyāre enā indriyo, antahkaraṇ paṇ suṣhuptimā līn thāy chhe, tyāre te samaymā e jīvne Bhagwān prakāshe chhe; ane jyāre suṣhuptimāthī swapnamā āve chhe tyāre te swapna sambandhī je sthān, bhog, viṣhay ane jīv e sarvene Bhagwān prakāshe chhe; ane jāgratmā paṇ Bhagwān prakāshe chhe. Evī rīte rūppaṇe ne arūppaṇe karīne rahyo je jīv tene Bhagwān prakāshe chhe. Ane Pradhānmāthī mahattattva thayu ane mahattattvamāthī traṇ prakārno ahankār thayo ne te ahankārmāthī indriyo, devatā, panch-bhūt, panch-mātrā e sarve thayā, temane paṇ je Bhagwāne prakāshyā chhe ane e sarve tattve maḷīne rachyo evo je Virāṭ tene paṇ Bhagwān prakāshe chhe. Ane e sarve jyāre māyāmā līn thāy chhe tyāre te māyāne paṇ Bhagwān prakāshe chhe. Evī rīte jīv ane īshvar e bey jyāre rūppaṇe thāy chhe tyāre je Bhagwān prakāshe chhe, ane jyāre e jīv ne īshvar bey nāmrūprahit thakā suṣhuptimā ne Pradhānmā rahe chhe tyāre paṇ je Bhagwān prakāshe chhe, ane je kāḷ te e māyādik tattvane nāmrūppaṇāne pamāḍe chhe ne arūppaṇāne pamāḍe chhe evo je kāḷ, te kāḷne paṇ je Bhagwān prakāshe chhe, evā je Bhagwān te je te indriyo-antahkarṇe karīne kem jāṇyāmā āve? E tamāro prashna chhe ke nahī?” Tyāre saue kahyu je, “He Mahārāj! E ja prashna chhe.” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Eno em uttar chhe je, evā je Bhagwān tene ā jagatnī utpatti ane sthitinu karavu chhe te kāī potāne arthe nathī; kā je, Shrīmad‎ Bhāgwatmā kahyu chhe je,

‘Buddhīndriyamanah-prāṇān janānāma-sṛujatprabhuhu |
Mātrārtham cha bhavārtham cha hyātmane’kalpanāya cha ||’

“E shlokamā em kahyu chhe je, ‘Sarve jannā buddhi, indriyo, man ane prāṇ tene Bhagwān je te sṛujatā havā; te jīvne viṣhaybhogne arthe tathā janmane arthe tathā lokāntarmā javāne arthe tathā mokṣhane arthe sṛujyā chhe.’ Māṭe ā jagatnī utpatti kare chhe te paṇ jīvnā kalyāṇne arthe kare chhe, ane sthiti kare chhe te paṇ jīvnā kalyāṇne arthe kare chhe, ane pralay kare chhe te paṇ jīvne arthe kare chhe; kā je, nānā prakārnī sansṛutie karīne thākyā je jīv tenā vishrāmne arthe pralay kare chhe. Evī rīte sarva prakāre jīvnā hitne arthe pravartyā evā je Bhagwān, te je te jyāre kṛupā karīne manuṣhya sarakhā thāy chhe tyāre je jīv te Bhagwānnā santno samāgam kare chhe te jīvanā jāṇyāmā kem na āve? E to āve ja.” Em Shrījī Mahārāje kahyu.

Tyāre Bhajanānand Swāmīe pūchhyu je, “He Mahārāj! Ā Shrutimā em kem kahyu chhe je, ‘Yato vācho nivartante aprāpya manasā sah |’?” Tyāre Shrījī Mahārāj prasanna thakā bolyā je, “Enu em chhe je, jem pṛuthvī ākāshmā rahī chhe paṇ ākāshnā bhāvne nathī pāmatī ane jaḷ ākāshne viṣhe rahyu chhe paṇ ākāshnā bhāvne nathī pāmatu ane tej ākāshne viṣhe rahyu chhe paṇ ākāshnā bhāvne nathī pāmatu ane vāyu ākāshne viṣhe rahyo chhe paṇ ākāshnā bhāvne nathī pāmato; em man-vāṇī Bhagwānne nathī pāmatā.”

Tyāre Nityānand Swāmīe pūchhyu je, “He Mahārāj! Shruti-Smṛutimā em kahyu chhe je, ‘Niranjanah paramam sāmyamupaiti’ ‘Bahavo gnān-tapasā pūtā madbhāvam āgatāhā |’” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “E to ame abhaktanā man, indriyone kahyu chhe; paṇ bhaktanā man, indriyo to Bhagwānne sākṣhātkārpaṇe pāme chhe. Jem ākāshne viṣhe rahī chhe je pṛuthvī te pralaykāḷne same ākāshrūp thaī jāy chhe, ane jaḷ paṇ ākāshrūp thaī jāy chhe, ane tej paṇ ākāshrūp thaī jāy chhe, ane vāyu paṇ ākāshrūp thaī jāy chhe; em je Bhagwānnā bhakta hoy tenā je deh, indriyo, antahkaraṇ ane prāṇ te sarva Bhagwānne gnāne karīne Bhagwānne ākāre thaī jāy chhe ne divya thaī jāy chhe. Kā je, Bhagwān pote divyamūrti chhe, tenā indriyo, antahkaraṇ, deh tene ākāre e bhaktanā deh, indriyo, antahkaraṇ thāy chhe; māṭe divya thaī jāy chhe. Tyā draṣhṭānt: jem bhamarī iyaḷne zālī lāve chhe ne tene chaṭako laīne upar gunjārav kare chhe, teṇe karīne te iyaḷ te ne te dehe karīne tadākār thaī jāy chhe paṇ koī ang iyaḷnu rahetu nathī, bhamarī jevī ja bhamarī thaī jāy chhe; tem Bhagwānno bhakta paṇ e ne e dehe karīne Bhagwānne ākāre thaī jāy chhe. Ane ā je ame vārtā kahī tenu hārda e chhe je, ātmagnāne sahit bhaktiniṣhṭhāvāḷo chhe tathā kevaḷ bhaktiniṣhṭhāvāḷo chhe te beynī e gati kahī chhe. Paṇ ātmaniṣhṭhāvāḷo je kaivalyārthī tenā deh, indriyo ane antahkaraṇ tenu Bhagwānnī mūrtine tadākārpaṇu nathī thatu, e to kevaḷ brahmasattāne pāme chhe.” Em vārtā karīne bolyā je, “Have eṭalī vārtā rākho ane sabhā sarve shūnya thaī gaī chhe, māṭe koīk sārā sārā kīrtan bolo.” Em kahīne pote dhyān karavā mānḍyā ne sant kīrtan gāvā lāgyā.

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 1 ॥ 97 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

1. Sarva gnānnu.

2. Ek-kālāvachchhinna; ek j samaye, eksāthe.

3. Ahī jīvne gnān-shakti vaḍe indriyo-antahkaraṇ vagere sampūrṇa sharīrmā vyāpak kahyo chhe parantu vastutah te aṇuvatsūkṣhma chhe, paṇ advaitīnī māfak ākāsh jevo vyāpak nathī.

4. Bhāgwat: 5/6/7-8.

5. Indriyo-antahkaraṇ ane jīv e traṇemā uttarottar jīvmā nishchaynī shreṣhṭhatā ahī jaṇāvel draṣhṭānto dvārā swatah siddha chhe, jemā manuṣhyabhāv-divyabhāv ek thaī jāy chhe. Bhagwānmā shubhāshubh kriyāthī laīne guṇātīt sthiti sudhīnī tāratmyatā jaṇāy chhatā sanshay na thāy te traṇe prakārnā nishchaynu hārd chhe.

6. Tāmas karmanā faḷrūp bhogne bhogavāve chhe.

7. Rājas karmanā faḷrūp swapna-bhogne bhogavāve chhe.

8. Sāttvik karmanā faḷrūp bhogne bhogavāve chhe.

9. Jāgrat-swapnamā dehendriyādibhāve sahitpaṇe.

10. Suṣhuptimā dehendriyādibhāve rahitpaṇe.

11. Pot-potānā kārya māṭe shaktimān karyā chhe.

12. Bhāgwat: 10/87/2.

13. “Sarve jano mane jāṇo ane juo,” āvo Bhagwānno sankalp hovāthī māyik dehendriyādi bhāvvāḷā paṇ pratyakṣh Bhagwānne jāṇe ane jue ja; āṭalo tātparyārth chhe.

14. Arth: mane sahit vāṇī je Paramātmāne nahi pāmīne pāchhī vaḷe chhe arthāt Paramātmā man-vāṇīne agochar chhe. (Taittirīyopaniṣhada, Ānandvallī: 4)

15. Sthiti kāḷmā.

16. Sūkṣhmatāne.

17. Parameshvarnī apekṣhāe vāṇī vagere indriyo ati sthūḷ chhe, māṭe tenā viṣhaymā Bhagwān āve nahi; eṭalo tātparyārth chhe.

18. Munḍakopaniṣhad: 3/1/3; Gītā: 4/10.

19. Ātmāne ja Paramātmā mānnār, bhaktirahit.

20. Vachanāmṛut G. Pra. 64mā nirūpel brahma-suṣhuptine.

SELECTION
Prakaran Gaḍhaḍā Pratham (78) Sārangpur (18) Kariyāṇi (12) Loyā (18) Panchāḷā (7) Gaḍhaḍā Madhya (67) Vartāl (20) Amdāvād (3) Gaḍhaḍā Antya (39) Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut Vadhārānā (11)

Type: Keywords Exact phrase