॥ શ્રી સ્વામિનારાયણો વિજયતે ॥

ભગવાન સ્વામિનારાયણનાં

॥ વચનામૃત ॥

Kariyani-3

Shukmuni Moṭā Sādhu Chhe, Māṇas Uparnī Prakṛutithī Nathī Oḷakhāto, Tenu

Samvat 1877nā Āso vadi 7 Sātamne divas sāyankāḷne same Shrījī Mahārāj gām Shrī Kāriyāṇī madhye Vastā Khācharnā darabārmā uttarādā dvārnā oraḍānī osarīe ḍholiyā upar virājmān hatā ne māthe shvet fenṭo bāndhyo hato ne shvet khes paheryo hato ane shvet chādar oḍhī hatī ne uttarāde mukhārvinde virājmān hatā ne potānā mukhārvindnī āgaḷ Paramhansanī tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne beṭhī hatī.

Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Ā Shukmuni bahu moṭā sādhu chhe. Ane je divasthī amārī pāse rahyā chhe te divasthī eno chaḍato ne chaḍato rang chhe, paṇ mand to paḍato nathī; māṭe e to Muktānand Swāmī jevā chhe.” Em kahīne Shrījī Mahārāj bolyā je, “Manuṣhyane paraspar het thāy chhe te guṇe karīne thāy chhe ane avaguṇ āve chhe te doṣhe karīne āve chhe. Te guṇ ne doṣh to māṇasnī uparnī prakṛutie karīne oḷakhātā nathī. Kā je, koīk manuṣhya to bilāḍānī peṭhe heṭhu joīne chālato hoy paṇ māhī to ati kāmī hoy. Tene dekhīne aṇasamaju hoy te kahe je, ‘Ā to bahu moṭo sādhu chhe.’ Ane koīk to fāṭī draṣhṭie chālato hoy tene joīne aṇasamajaṇvāḷo hoy te em kahe je, ‘Ā to asādhu chhe.’ Paṇ te māhī to mahāniṣhkāmī hoy. Māṭe sharīrnī uparnī prakṛuti joīne manuṣhyanī parīkṣhā thāy nahī; parīkṣhā to bheḷā rahyā thāy chhe. Bheḷo rahe tyāre bolyāmā jaṇāy, chālyāmā jaṇāy, khāte jaṇāy, pīte jaṇāy, sūte jaṇāy, ūṭhate jaṇāy, beṭhate jaṇāy ityādik kriyāne viṣhe jaṇāy chhe. Ane visheṣhe karīne to guṇ-avaguṇ yuvā avasthāmā jaṇāy chhe, paṇ bāḷ avasthā tathā vṛuddha avasthāmā to nathī jaṇātā; kā je, koīk bāḷ avasthāmā ṭhīk na hoy ne yuvā avasthāmā saras thāy, ane koīk bāḷ avasthāmā sāro hoy ne yuvā avasthāmā bagaḍī jāy chhe. Ane jene khaṭako hoy je, ‘Mane ā ghāṭ thayo te ṭhīk nahī,’ ne te ghāṭne ṭāḷyāno yatna karyā kare ane te jyā sudhī ṭaḷe nahī tyā sudhī khaṭako rākhe evo jeno swabhāv hoy, te yuvā avasthāmā vadhī jāy ane jene khaṭako na hoy ne pramādī hoy te vadhe nahī. Ane evo sāro hoy te to bāḷakpaṇāmāthī ja jaṇāy.” Te upar pote potānā bāḷakpaṇānā tyāgī swabhāvnī ghaṇīk vārtā karīne bolyā je, “Sāro hoy tene to bāḷpaṇāmāthī ja chhokarānī sobat game nahī ne jīhvāno svādiyo hoy nahī ne sharīrne damyā kare. Juo ne, mane bāḷpaṇāmā Swāmī Kārtiknī peṭhe evo ja vichār ūpajyo je, ‘Māre mārā sharīrmā mātāno bhāg je rudhir ne māns te rahevā devu nathī.’ Māṭe ghaṇek prayatne karīne sharīr evu sūkavī nākhyu je, ‘sharīrmā kāīk vāge to pāṇīnu ṭīpu nīsare, paṇ rudhir to nīsare ja nahī.’ Evī rīte je sāro hoy te to bāḷpaṇāmāthī ja jaṇāy.”

Tyāre Bhajanānand Swāmīe pūchhyu je, “He Mahārāj! Evo vichār te mane karīne rākhe to ṭhīk ke sharīrne dame te ṭhīk?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “Keṭalāk to sharīrnā doṣh chhe te jāṇyā joīe ane keṭalāk to mannā doṣh chhe te paṇ jāṇyā joīe. Temā sharīrnā doṣh te shu je, shishna indriya vāramvār jāgrat thāy tathā temā cheḷ thāy tathā ṭhekaḍo bharavo tathā ghaḍī-ekamā sarvane joī vaḷavu tathā ghaḍī-ekamā ghaṇāk prakārnā gandh sūnghī levā tathā vīs-pachīs gāunī majal karavī tathā baḷe karīne koīkne maḷīne tenā hāḍkā bhāgī nākhavā tathā swapnamā vīryapāt thāy; ityādik je doṣh chhe te sarve dehnā doṣh chhe, paṇ mannā nathī. Te e sharīrnā je doṣh te atishay kṣhīṇ thaī jāy toy paṇ manmā je kāmno sankalp tathā khādhāno tathā pīdhāno tathā chālyāno tathā sparshno tathā gandhno tathā shabdano tathā svādno je sankalp te rahyā kare, te mannā doṣh jāṇavā. Em mannā ne sharīrnā doṣh jāṇīne sharīrnā doṣhne sharīrne damave karīne ṭāḷavā ane sharīr kṣhīṇ thayā pachhī je mannā doṣh rahyā tene vichāre karīne ṭāḷavā je, ‘Hu ātmā chhu ne sankalp thakī bhinna chhu ne sukhrūp chhu.’ Evī rīte sharīrnu daman ne vichār e be jene hoy te moṭo sādhu chhe. Ane jene ekalu daman chhe ne vichār nathī to te ṭhīk nahī tathā jene ekalo vichār chhe ne daman nathī te paṇ ṭhīk nahī; māṭe e be jene hoy te shreṣhṭh chhe. Ane sharīrnu daman ne vichār e be vānā to gṛuhasth satsangīne paṇ jarūr rākhyā joīe, tyāre tyāgīne to jarūr rākhyā ja joīe.”

Tyāre Niṣhkuḷānand Swāmīe pūchhyu je, “He Mahārāj! Em je rahevāy chhe te vichāre karīne rahevāy chhe ke vairāgye karīne rahevāy chhe?” Tyāre Shrījī Mahārāj bolyā je, “E to Moṭā Santnā samāgame karīne thāy chhe. Ane jene Moṭā Santnā samāgame karīne paṇ na thāy te to mahāpāpī chhe.” Em kahīne vaḷī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Tyāgī thaīne gṛuhasthne bhogavavā yogya bhognī ichchhā rākhe chhe te khaḍ khāy chhe; kā je, ene e bhog prāpta thanār chhe nahī ane tenī ichchhā rākhe chhe. Māṭe enā samajyāmā e vāt āvī nathī; kā je, je gām javu nahī tenu nām shu pūchhavu? Tem eṇe je padārthno tyāg karyo chhe ne tenī pāchhī abhilāṣhā rākhe chhe, te shu ā dehe karīne ene prāpta thavānu chhe? Te to jo ā satsangmāthī vimukh thāy to prāpta thāy, paṇ satsangmā rahye thake to thāy nahī. Māṭe satsangmā rahye thake te bhognī je ichchhā rākhe chhe te mūrkh chhe, kem je, satsangmā je raheshe tene to jarūr pāḷyu joīshe. Jem koī satī thavāne nīsarī ne pachhī agni joīne pāchhī vaḷe to tene shu tenā sagā pāchhī vaḷavā de? E to jore karīne bāḷe. Ane jem koīk brāhmaṇī hoy ne te vidhavā thaī ne te jo suvāsinīnā jevo veṣh rākhe, te shu tenā sagā rākhavā de? Na rākhavā de. Tem je satsangmā rahīne ayogya swabhāv rākhe chhe tene evī rīte vāt samajyāmā āvī nathī ane jo āvī hoy to ayogya swabhāv rahe nahī.” Evī rīte vāt karīne Shrījī Mahārāj ‘Jay Swāminārāyaṇ’ kahīne shayanne arthe padhārtā havā.

॥ Iti Vachanamrutam ॥ 3 ॥ 99 ॥

* * *

This Vachanamrut took place ago.


PĀDAṬĪPO

22. Shiv-Purāṇ, Rudrasanhitā, Kumārkhanḍ: 20.

SELECTION

Prakaran

Gaḍhaḍā Pratham (78)

Sārangpur (18)

Kariyāṇi (12)

Loyā (18)

Panchāḷā (7)

Gaḍhaḍā Madhya (67)

Vartāl (20)

Amdāvād (3)

Gaḍhaḍā Antya (39)

Bhūgoḷ-Khagoḷnu Vachanāmṛut

Vadhārānā (11)


Type: Keywords Exact phrase